A.Rutkēviča "Francijas režija (1900. -1945.). Galvenās tendences"

Dažādi atklājumi spēcīgi ietekmē cilvēku domāšanu, kā rezultātā mākslā izveidojas naturālisms.
Naturālisma teorētiķis Emīls Zolā pasludina, ka mākslas uzdevums ir atklāt reālo dzīvi, kas mākslā atspoguļo līdz šim neskartas sfēras – deklasēti elementi, fizioloģiski spilgtas cilvēku izpausmes. Līdz ar naturālisma rašanos, var runāt par režijas teātra izveidi un jaunās drāmas attīstību.
Francijā modernā režijas teātra aizsācējs ir Andrē Antuāns, kurš 1887.g. Parīzē nodibina Brīvo teātri. Tiek radīts jauns teātra modelis ar režisoru un aktieriem kā domubiedriem.
Otrs lielākais no 19.gs. pārmantotais virziens ir simbolisms. Teātrī simbolisms sevi piesaka ar Pola Fora Dailes teātri un Linjē Po Jaunrades teātri. Lugas veido atsevišķi kodi, kas savā starpā savienojas pēc sapņa analoģijas. Aktieru spēlei metafizisks raksturs. Tiek piedāvāta jauna tipa nereālistiska dekorācija.
Par zināmu sensāciju Francijā kļūst krievu māksla. No 1909.g. sākas slavenās Krievu baleta sezonas Parīzē. …