Artrīts ir vienas vai vairāku locītavu iekaisums. Medicīnā ir vairāk kā 200 artrīta vaidi, bet visbiežāk sastop osteoartrītu (kaulu locītavu iekasums) un reimatoīdo artrītu. Artrīts var rasties arī pēc pārslimotas vīrusu infekcijas (streptokoka infekcija, strutainā angīna). Diagnosticēt artrīta veidu var tikai ārsts. Ja laicīgi nesāk ārstēt artrītu, var rasties artroze – deformējošā locītavu slimība. Pašreiz ir daudzi specifiski pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, ar ko var remdēt locītavu sāpes, bet koriģēt ārstēšanu palīdzēs noteikti ārsts.
Primārais – diagnostika.
Lai noteiktu diagnozi „artrīts”, vienalga, vai tas ir reimatiskas vai bakteriālas dabas, var paiet diezgan ilgs laika posms. Sākumā parasti sāpes locītavās ir tik maz izteiktas, ka slimnieks tām nepievērš uzmanību. Tikai pēc laika tās kļūst īdošas, velkošas, locītavās parādās tāda kā diskomforta sajūta. Pamazām locītavas sāk sāpēt arī kustoties.