Ja ārstniecības personas kļūda pacienta veselībai nodarījusi kaitējumu, tā tiks uzskatīta par nepareizu ārstēšanu.
Nepareizas ārstēšanas gadījumā ir jāpierāda, ka:
pastāvējušas ārstniecības personas — pacienta attiecības;
citas ārstniecības personas identiskā vai līdzīgā situācijā būtu rīkojušās citādi;
veselībai radies kaitējums;
kaitējums veselībai radies ārstniecības personas nepareizas ārstēšanas vai aprūpes rezultātā.
Krimināllietu var ierosināt tikai tajos gadījumos, kad ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.11
Kaut arī ārstniecības personai tiesību ir daudz mazāk nekā pacientam, tās zinot un prasmīgi lietojot praksē, ieguvēji būtu visi. Ārstniecības persona savas profesionālās darbības sakarā var tikt saukta pie administratīvās, civiltiesiskās, krimināltiesiskās un disciplinārās atbildības. Ārstniecības personas darbības vērtējumu un atbilstību vispārpieņemtai praksei un standartiem var iegūt salīdzinājumā ar citas ārstniecības personas darbību. Tikai gadījumā, kad ārstniecības personas rīcība liecina par pilnīgu necieņu pret pacienta dzīvību un drošību, kā rezultātā iestājušās nopietnas sekas, ārstniecības persona saucama pie kriminālatbildības. Pastāv fizisks un morāls kaitējums, līdz ar to arī "cietušajam" pacientam ir tiesības uz nodarītā fiziskā un morālā kaitējuma kompensāciju, uz zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī citiem civiltiesiskiem aizsardzības līdzekļiem.12
…