Valsts ārpolitikas veidošanās ir atkarīga gan no starptautiskiem faktoriem, gan arī no faktoriem valsts iekšienē, un liela nozīme valsts iekšējo faktoru kopumā ir dažādiem gan institucionāliem, gan neformāliem faktoriem, tādiem, kā varas struktūras, birokrātija un interešu grupas. Valsts formālās struktūras ietekme ārpolitikas veidošanā atšķiras no neformālajiem faktoriem, taču tie ir nenoliedzami savstarpēji saistīti, jo gan vieni, gan otri ietekmējas savā starpā, gan arī ietekmē lēmuma pieņēmējus un līdz ar to- ārpolitikas veidošanu, jo valsts ārpolitikas veidošanas centrā ir indivīdi, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanā.
Dažādu valstu valdības atšķiras, piemēram, kā tiek sadalīta ietekme starp dažādām organizācijām un institūcijām, no kā tās sastāv, jo atšķirīgās valstīs šo organizāciju un institūciju skaits un veids var būt dažāds. Nozīme ir, protams, arī tam, kā šajās organizācijās/institūcijās tiek pārstāvētas sabiedrības intereses, lai valsts ārpolitika būtu veidota balstoties uz valsts nacionālajām un sabiedrības interesēm.
Atšķirīga ietekme uz ārpolitikas veidošanos dažādām institūcijām ir arī valstīs, kurās ir atšķirīgi izpildvaras orgāni, to nozīme un forma, piemēram, ASV prezidents varu pār ārpolitikas jautājumiem dala ar Kongresu, Lielbritānijas parlamentārajā sistēmā noteicošā loma ir ministru kabinetam un premjerministram, Francijā varu dala prezidents un premjerministrs. Citās sistēmās valda viena partija vai indivīds kā komunistiskajās valdībās vai arī militārajās diktatūrās.1 Nozīme ir arī konkrētāku varas struktūru kā ārlietu ministriju un ārvalstu diplomātisko posteņu atšķirības to struktūrā un nozīmīgumā, lai gan tās nereti pastāv ne tikai iekšējās organizatoriskās kārtības dēļ, bet gan tieši ārpolitikas intereses nosaka atšķirīgu organizatorisko struktūru šajos elementos. 2 Tas bieži ir atkarīgs no valstu ģeopolitiskā, vēsturiskā stāvokļa un to attīstības un interešu īpatnībām.
…