Pieaudzis cilvēks trešdaļu mūža pavada darbā, radot sabiedrības
materiālās un garīgās vērtības. Darba apstākļiem un darba videi var
būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz cilvēka veselību un
labsajūtu. Darbs piešķir cilvēka dzīvei jēgu, dod iespēju būt
ekonomiski neatkarīgam, pozitīvi ietekmē psihisko un fizisko
veselību, veicina sociālo labklājību. No otras puses, pārmērīga darba
slodze un darba vides kaitīgie faktori var negatīvi ietekmēt cilvēka
veselību.
Kas ir arodveselība?
Tā ir plaša nozare, kas nodarbojas ar strādājošo veselības un
darba drošības jautājumiem.
Arodveselības pamatmērķis ir droša un veselīga darba vide, kā
arī vesels, aktīvs un produktīvi strādājošs cilvēks, kas spēj motivēti
un ar gandarījumu veikt savu darbu, nerimtīgi attīstot ne vien
profesionālās iemaņas, bet arī sevi kā personību.
Kādi speciālisti var nodrošināt arodveselību?
• Arodslimību un arodveselības ārsti,
• arodveselības māsas,
• darba higiēnisti un toksikologi,
• darba aizsardzības speciālisti,
• rehabilitologi,
• fizioterapeiti,
• ergonomisti,
• darba psihologi.
Latvijā tikai dažos uzņēmumos ir pašiem savs arodveselības
dienests.Tajā parasti strādā ārsti, vidējais medicīnas personāls,
darba aizsardzības speciālists, rehabilitologs vai fizioterapeits. Nereti
papildus tiek pieaicināti citi arodveselības speciālisti – darba
higiēnisti, toksikologi, ergonomisti, psihologi un citi.
Arodslimību ārstu galvenie uzdevumi:
…
