Klīniskā aina
Pakāpeniski pastiprinās sāpes pēdās, it īpaši staigājot. Parādās neliels satūkums II un III metatarsālā kaula galviņas rajonā. Rentgenoloģiski slimības sākumā redzamas metatarsālo kaulu struktūras pārmaiņas (nekrozes sākuma fāze). Ja slimības sākumstadijā samazina slodzi pēdām, izveseļošanās var būt pilnīga. Ja slodze kājām netiek samazināta, slimība turpina progresēt. Slimnieks jūt trulas, smeldzošas sāpes pēdās gan darba laikā, gan arī atpūšoties. Pēdas dorsālajā virsmā II un III metatarsālā kaula galviņas rajonā sataustāms sabiezējums, II un III pirksts ir nedaudz īsāki.
Rentgenogrammā redzami kompresijas lūzumi metatarsālajos kaulos, to galviņu saīsināšanās un saplacināšanās. Metatarsālo kaulu galviņu aseptiskā nekroze parasti ilgst 2–3 gadus un beidzas ar deformējošo osteoartrozi pēdas un pirkstu locītavās.
7. SECINĀJUMI
1. Latvijā pirmreizēji atklāto arodslimnieku un arodslimību gadījumu skaits pakāpeniski pieaudzis.
2. Straujā arodslimstības palielināšanās Latvijā nav tik daudz saistīta ar darba apstākļu ietekmi, kā ar darbinieku labāku informāciju par darba apstākļiem un arodslimībām, kā arī ārstu kvalifikācijas uzlabošanos.
3. Katram arodslimniekam tiek konstatētas vidēji 2, 3 arodslimības, kas liecina par dažādu kaitīgu arodfaktoru vienlaicīgu iedarbību.
4. Saslimstība ar arodslimībām sievietēm augstāka nekā vīriešiem.
5. Visvairāk pirmreizējo arodslimnieku tika reģistrēts apstrādes rūpniecībā strādājošo vidū, kā arī transporta, transporta pakalpojumu, sakaru, telekomunikācijas jomā strādājošo vidū un veselības un sociālās aprūpes nozares darbiniekiem.
6. Latvijā pēdējos gados pirmajā vietā ir fizisko pārslodžu izraisītās arodslimības – skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, karpālā kanāla sindroms, vibrācijas slimības, arodvājdzirdība.
…
