Ievads
Darba apstākļiem un darba videi var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz cilvēka veselību un labklājību. Darbs piešķir cilvēka dzīvei jēgu, dod iespēju būt ekonomiski neatkarīgam, pozitīvi ietekmē psihisko veselību, veicina sociālo labklājību.
Pieaudzis cilvēks trešdaļu mūža pavada darbā, radot sabiedrības ekonomiskās un materiālās vērtības. No otras puses, bieži vien darba vietā ir daudz lielāka slodze un daudz vairāk cilvēka veselību ietekmējošu kaitīgu faktoru nekā jebkurā citā vidē.
Darba vides ietekmi uz strādājošo cilvēku organismu un tās izraisītās pataloģiskās pārmaiņā pētī un vērtē darba medicīna. Pasaulē lietoto terminu “occupational medicine” latviski var tulkot divejādi - darba medicīna vai arodmedicīna.
Daudzie nelabvēlīgie faktori un apstākļi darba vietā, to kombinācija un iedarbība var izraisīt pataloģiskas pārmaiņas un slimības visās organisma sistēmās( 1).
Arodslimības rada dažādi faktori, kas var būt sastopami dažādas profesijās, taču “garantētu” arodsaslimšanu parasti “piedāvā “ ar praktisku fizisku darbu saistītas profesijas, kurās nākas saskarties ar ķimikālijām , temperatūras izmaiņām. Riskantas ir profesijas , kurām raksturīgs ātrs darba temps un ilgstošs psiholoģisks sasprindzinājums, stresa situācijas.
Izvēloties profesiju, jāņem vērā šādi riska faktori:
- ilgstošs sasprindzinājums uz atsevišķām ķermeņa daļām ( piemēram , frizierim- ilgstoši augšup paceltas rokas, slodze sirdij, iespējamas alerģijas no ķimikālijām un elpošanas ceļu saslimšana ieelpoto matiņu dēļ;
- vibrācija ( šoferiem, bruģa licējiem un asfaltētājiem;
- smaguma pārnēsāšana (celtniekiem);
- temperatūras svārstības ( pavāriem);
- pārmērīga slodze maņu orgāniem ( redzei- darbs ar datoru, dzirdei- ražošanas cehos);
- darbs ar ķimikālijām ( frizierim un medicīnas darbiniekiem- alerģijas no ķimikālijām);
- darba videi raksturīgs piesārņots gaiss( ražošanas cehos- putekļi utt.);
- biežas stresa situācijas, ātrs darba temps ( telefonisko izziņu sniedzējiem).
Jāatzīmē, ka no arodslimībām var veiksmīgi izvairīties, ja strādājošais apzinās draudus savai veselībai un piemēro profilaktiskas darbības- ievēro darba drošības noteikumus- lieto aizsargmaskas, nepārnēsā smagumus, kas pārsniedz noteikto normu, nodarbojas vingrošanas pauzēs, izstrādā personīgo darba stilu- atbilstoši savām vajadzībām saskaņo darba un atpūtas paužu ritmu ( 2).
Darba devēja pienākums ir nodrošināt visiem strādājošiem drošus darba apstākļus, kas nekaitē veselībai un labsajūtai.
Visas darbavietas nav vienādas, un ir jāzina, kādai ir jābūt jūsējai darba vietai un ko darīt, ja darba apstākļi nav apmierinoši. Darba vietā jābūt visam nepieciešamajam aprīkojumam- apgaismojumam, ventilācijai.
1.Darba medicīnas attīstības vēsture
Arodslimības pastāv kopš tiem laikiem, kad cilvēki iemācījās lietot darbarīkus, lai sagādātu sev labākus dzīves apstākļus.
Darba medicīna kā zinātnes nozare sāka veidoties pirms daudziem gadsimtiem .Par dažāda aroda strādnieku kaitīgiem darba apstākļiem, par arodslimībām un saindēšanās gadījumiem, kas saistīti ar arodu, bija zināms jau Hipokrāta ( 460-370 p.m.ē.) laikā, kad pirmo reizi tika pievērsta uzmanība kalnraču arodslimībām .”Viņi elpo ar grūtībām”, rakstīja Hipokrāts, viņi izskatās bāli un izmocīti”. Senās Romas vēsturnieks Plīnijs Vecākais ( 23-79) rakstīja par indīgo putekļu kaitīgo ietekmi uz rūdas racējiem. Bet Tits Lukrēcijs Kārs ( ap 99-55 p.m.ē) rakstīja par kalnraču- metālu ieguvēju bīstamo un nogurdinošo darbu.
Dažas ziņas par darba apstākļu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību mēs atrodam arī citu senās Grieķijas un Romas zinātnieku un filozofu- Aristatoteļa, Lukrēcija, Juvenāla, Platona darbos. Vēlāk- feodālisma laikmetā, kad visas zinātnes nozares bija pakļautas viduslaiku tumsonīgajām reliģiskajām dogmām un kad ražošanā un tehnikā iestājās sastingums, nebija arī darbu, kuros būtu skarti darba medicīnas jautājumi.
Tieši manufaktūru ražošanas attīstība ar tās smago un nogurdinošo roku darbu sekmēja darba medicīnas rašanos.
…
