Tomēr ja mēs runājam par saprašanu, līdzīgām izjūtām un uztverei ir ļoti liela nozīme. Mēs varam ļoti sīki un smalki izskaidrot, aprakstīt, ko jūtam, un otrs cilvēks var mēģināt saprast mūsu rīcību cēloņsakarības, tomēr mēs nekad nesasniegsim tādu efektu, kas parādās, ja otrs cilvēks vienkārši uztver un jūt (varbūt, ne šajā mirklī, bet kādreiz viņš ir pārdzīvojis to pašu) tāpat kā mēs. Tas ir jautājums par uztveri, par pasaules izjūtu. Kaut ko līdzīgu autors izteic ar vārdiem: „Tomēr mēs nespējam aprakstīt sajūtu, kāda ir citam cilvēkam, ja mums pašiem tādas sajūtas nekad nav bijis.” Varbūt tieši tāpēc mums dažreiz ļoti patīk kāda grāmata, kur autors apraksta sava varoņa pārdzīvojumus ar tieši tādiem vārdiem, ka mēs runājām par kādām no savām jūtām, kas pašlaik ir aktuālas. Tajā brīdī rodas sajūta, ka kāds mūs ir sapratis. Atgriežoties pie manām izjūtām attiecībā pret skaitļiem, es varu apgalvot, ka tie mani sajūsmina. Protams, ne paši pa sevi, bet tas, ko ar viņiem var sasniegt. Grūti aprakstīt to azartu, aizrautību, ar kuru es ķeros jauna sarežģīta matemātikas, statistikas vai programmēšanas uzdevuma rēķināšanai, un prieku, gandarījumu, kad uzdevums ir veiksmīgi pabeigts. „Man šķiet, ka pilnīgi vienaldzīgais ir zaudējis spēju sajust īpaši spēcīgu aizrautību,” raksta Ārne Ness. Es varētu piebilst, ka spēcīgas aizrautības izjūtu var izraisīt jebkurš priekšmets vai parādība, kas atbilst indivīda gaišām dvēseles stāvoklim. Es teiktu, ka visa, ko es daru, pamatā ir jūtas. Mana motivācija no pirmā acu uzmetiena var būt ļoti dažāda, tomēr pats galvenais dzinējspēks vienmēr ir emocijas. …
