Secinājumi
Visi ļaudis pēc savas dabas tiecas pēc zināšanām – tāda bija viena no Aristoteļa atziņām, kuru viņš pats ievēroja ļoti apzinīgi tieši aiz vēlmes izbēgt no nezināšanas un mīlestības pret zinātni. Aristoteļa izteikumi par gudrību un zinībām:
• Gudrība nav tikai zināšanas, bet arī prasme zināšanas likt lietā.
• Gudrais nemeklē baudas, bet izvairās no ciešanām.
• Gudrība ir dārgums, ko nevar iztērēt.
• Jo vairāk zini, jo vairāk ir iemeslu šaubīties.
• Izziņa sākas ar izbrīnu.
• Derīgais dažādām būtnēm ir dažāds, tāpēc nav vienas gudrības, kas derētu visiem, tāpat kā arī māksla visām būtnēm nav vienāda.
• Vispatīkamāk dzirdēt tādus vārdus, kas dod mums kādas zināšanas.
Aristoteļa devums mūsdienām, manuprāt, ir ievērojams. Piemērus šeit varētu saukt daudz. Galvenais, kas līdz šodienai ir saglabājies, ir daudzie jēdzieni un izpratne par mācību, tādu kā fizika un bioloģija, nozīmīgumu. Aristotelis savus darbus sakārtoja sistemātiski, tādā veidā radot zinātņu sistēmu, kas uzskatāms par lielāko devumu cilvēcei. Viņš savā laikā izveidoja skolu - Likeju, kas līdzinājās mūsdienu universitātei.
Aristoteļa uzmanības centrā atradās cilvēks un viņa morāle:
• Ētikas pamatprincips ir tikumība.
• Labs nazis ir tas, kas griež asi un gludi. Labs cilvēks tas – kas tiecas pēc mērenības. Cilvēkam ir tieksme dzīvot starp sev līdzīgiem, gūt veiksmi un laimi.
• Cilvēks, kas zina zinātni, prot domāt kritiski ir teorētiski tikumīgs.
• Kas tic māņiem nekad nebūs teorētiski tikumīgs, jo nedomājot kritiski, viegli novedams māņu ceļos. Viņš nebūs arī laimīgs, jo nespējot atšķirt pareizos pierādījumus no kļūdainiem – viņu piekrāps.
• Vājie vienmēr alkst taisnīguma un vienlīdzības. Spēcīgie nepievērš uzmanību nevienai no tām.
• Lietas jēga ir tajā – ko tā spēj paveikt.
…
