Episkā dzeja, traģēdija, komēdija, ditirambu dzeja, aulētika un kitaristika ir atdarinātājas mākslas. Tās atšķiras ar:
atdarināšanas līdzekļiem,
atdarināmo vielu,
atdarināšanas viedu.
Atdarina ar ritmu un/vai valodu un/vai melodiju.
Atdarinātāju objekts- cilvēks.
Parasti atdarina vai nu labākus, kā esam, vai nu tieši tādus kā esam, vai sliktākus.
Ar dažādiem objektiem rāda vienus un tos pašus objektus- liekot stāstīt citam, stāstot pats vai rādot darbībā.
Dzejas radīšanas cēloņi:
Cilvēkam patīk atdarināt un tas arī padodas,
Citiem tas sagādā baudu.
Cilvēki ar labpatiku aplūko mākslas darbu, kurā atainotas lietas, uz kurām reālajā dzīvē pat neskatītos.
Zināšanu iegūšana sagādā baudu- filozofiem ilgstošu, vienkāršajai tautai pārejošu.
Dzejas māksla sazarojas:
Cēla rakstura dzejnieki atdarina cildenus darbus un rīcību (epi),
Vieglprātīgākie- nekrietnu cilvēku darbus (jambi).…