1.Rakstura kvalitāte
Pirmajā daļā tiek izvērtētas trīs rakstura īpašības: netikums, nesavaldība kā morāla nenoturība un zvēriskums. Šīm īpašībām tiek aprakstīti arī pretstati, kas uzsvērti kā labās īpašības. Pirmajām divām īpašībām pretstati ir skaidri, taču zvēriskumam pretstats tiek skaidrots, kā tāda tikumība, kas nav raksturīga cilvēkiem, bet gan piemīt Dieviem. Par šādiem cilvēkiem, kuriem piemīt šāda tikumība saka „Viņš ir dievišķs cilvēks”. Taču tiek uzsvērts, ka nevienam cilvēkam nepiemīt nedz zvēriskums, nedz arī dievišķība, tātad cilvēks tam visam ir pa vidu.
Šajā daļā ir teikts, ka pacietīga izturība un savaldība neietilpst nedz tikumībā, nedz netikumībā, manuprāt, šīs īpašības ir tikumiskas un tāpēc it pieskaitāmas pie tikumiem.
2.Prāta atzinumi
Šajā daļā minēts, ka savaldība un pacietīga izturība piemīt morāli noturīgam cilvēkam, kurš savā rīcībā nenovirzās no prāta atzinumiem, tāpat kā morāli nenoturīgs cilvēks savu rīcību nespēj saskaņot ar prātu. Tam es īsi negribētu piekrist, jo nesavaldīgs cilvēks ne vienmēr ir neprātīgs, varbūt reakcijas mēdz būt līdz galam neizdomātas, bet nevis nesaskaņotas ar prātu.
Tiek uzsvērts tas, ka nesavaldīgais zina, ka rīkojas nekrietni. Manuprāt, ne vienmēr nesavaldīgais rīkojas nekrietni, citreiz viņš rīkojās spontāni un reaģē asi un ja arī rīkojās nekrietni, tad to saprot tikai tad, kad ir nomierinājies, nevis tajā brīdī, kad atrodas afekta stāvoklī.
Pastāv uzskats, ka ikviens saprātīgi mērens cilvēks ir arī savaldīgs un izturīgs. Manuprāt, savaldīgs un saprātīgs cilvēks var būt arī neizturīgs, tāds, kas ilgi necīnās, tam pietrūkst spēka vai motivācijas. Tāpat kā prātīgs un izveicīgs cilvēks var būt nesavaldīgs, kas dažiem liekas nesavienojams īpašību salikums.…
