VI grāmata
1.Mēs iepriekš izteicām apgalvojumu, ka rīcībā vajag izvēlēties pareizo samēru kā vidu starp galējībām un šo samēru nosaka pareizais racionālais princips. Katrs domājošs cilvēks vada un virza savu rīcību un izturēšanās paradumus, ievērojot noteiktu redzespunktu.
Nevajag neko pārspīlēt, taču nevar arī vieglprātīgi nelikties ne zinis, jāievēro vidus un jāvadās no pareizā racionālā principa.
2. Runājot par dvēseles tikumiem, mēs iedalījām tos ētiskajos jeb rakstura tikumos un dianoētiskajos jeb prāta tikumos.
Jau iepriekš tika teikts, ka dvēselei ir divas daļas: racionālā un iracionālā. Tagad tādā pašā veidā racionālajā daļā nodalīsim vēl divas sīkākas daļas: 1) daļa, ar kuru mēs izzinām patiesību par nemainīgām parādībām; 2) daļa, kura pievēršas mainīgajam. Vienu dvēseles daļu mēs sauksim par izzinošo, otru – par apsverošo.
Dvēselē ir 3 spējas, kuras cilvēka darbībās un patiesība izziņā ir noteicošas. Tās ir sajūtas, intuitīvais prāts un tieksme. Sajūtas neierosina nekādu apzinātu rīcību. Tieksme izpaužas gan kā vēlēšanās sasniegt un iegūt kaut ko, gan kā izvairīšanās; tā tas ir arī domāšanā: piekrišana un noliegums.
Nonākt pie patiesības ir teorētiskās domāšanas darbs un uzdevums. Turpretim, apsverot rīcību, doma tiecas saskaņot tieksmi ar patiesību. Darbības sākums un pamats ir izvēle, jo tā ir ierosinājums kustībai, nevis mērķis. Izvēlei pamatā ir tieksme un rīcības apsvēršana. Tāpēc apzināta izvēle ir saistīta gan ar domāšanu, gan ar rakstura noturīgām kvalitātēm.
Tāpēc var teikt, ka apzināta izvēle ir uz noteiktu tieksmi ievirzīta doma vai arī, citiem vārdiem, ar domu saskaņota tieksme un tieši tas ir pamats un sākums cilvēkam.
Tātad mēs redzam, ka abām racionālās dvēseles daļām uzdevums un mērķis ir patiesība. Kā vislabāk sasniegt šo mērķi, to nosaka katras daļās tikumība.
…
