Aristoteļa priekšstati par psihi, tās fenomeniem un psihiskām parādībām līdz 19.gadsimta vidum

Nobeigums
Aristoteļa darbība antīkajā Grieķijā liecina par to, ka ja filosofija ir atbrīvojusies no mitoloģijas, tā spēj raisīt pārdomas ne tikai par pasauli kopumā, bet arī par filosofiju kā atsevišķu mācību. Filosofija kopš tā laika spēja sistemātiski izvirzīt un apzināties savus terminus un kategorijas. Aristotelis radījis daudzus filozofijas terminus un jēdzienus, kas saglabājušies līdz pat mūsdienām (protams, mainot jēgu un kontekstu). Aristoteļa nopelns ir terminu „matērija”, „teolģija”, „teleoloģija” u.c. ieviešana.
Aristoteļa devums cilvēcei ir arī viņa radītā zinātņu sistēma. Viņa filozofija vispārīgā veidā ietvēra visas tā laika zināšanas, un daudzas zinātņu nozares tika radītas no jauna vai attīstītas tālāk.
Process, kas saistīts ar tīrās izziņas nošķiršanu no pārējām dzīves sfērām, Aristoteļa filozofijā sasniedz kulmināciju. Filozofija līdz ar to ir ieguvusi veidolu, kuru var saskatīt arī daudzās mūsdienu koncepcijās. [1]
…