Visa Ungārijas teritorija ir piesātināta ar pasaulē slaveniem kultūras, vēstures un dabas pieminekļiem. Ungārijas galvaspilsēta Budapešta tiek uzskatīta par Donavas pērli un ir pazīstama pirmkārt ar savām 3 vēsturiskajām pilsētas daļām – Budu, Peštu un Obudu, tās savieno 8 tilti. Kalnainajā Budas pusē atrodas cietoksnis ar apakšzemes labirintiem, Matiaša baznīca, Zvejnieku bastions, Citadele, skaistākā Parlamenta ēku Eiropā. Tā ir viena no skaistākajām Parlamenta ēkām Eiropā, nacionālais simbols! Šeit glabājas Ungārijas karaļu kronis un kronēšanas regālijas.
Stilu izpausmes braucienā...
Pirmais no arhitektūras stiliem ar kuru mēs saskārāmies braucienā bija romānika.Romānika raksturīga ir 10.-12.gs.Šis bija pirmais mākslas stils Eiropā. Romānika raksturiīga ar to ka pastāv ilgi un visdažādākajās valstiīs, kā arī visos vizuālās mākslas veidos. Romānikas stilā būvētajām ēkām spilgta iezīme ir stereometrisko formu izmantojums. Dominē stabilitāte, smagnējība, statisks miers un askētiskums. Sākot ar 11. gs., horizontālo koka segumu nomainīja ar smagām akmens velvēm. Sienas šķēla pusaploces arkas formā darinātas logu ailas un durvis. Uz sienām reliģiska satura mozaīkas vai freskas, kam vajadzēja atspoguļot noz’’imīgākās Bībeles epizodes. Raksturīgas bija arī feodālās pilis. Tās celtas grūti pieejamās vietās. Ārējo veidolu noteica nevis estētiskās vajadzības, bet gan- drošība: nocietinājuma mūris ar sargtorņiem, ko papildināja aizsarggrāvis, kurš bija piepildīts ar ūdeni. Pils vārtus papildināja ar nolaižamajām restēm un paceļamajiem tiltiem.
Arī mūsu brauciena laikā tika pievērsta uzmanība romānikas stilā būvētajām ēkām.Viena no tām bija Barbakāns. Tas raksturīgs ar bieziem mūriem un nocietinātajiem grāvjiem, kā arī šaujamlūkām. Vēl Krakovā romāniku varēja manīt Floriāna tornī un Vāveles pilī, kaut gan Vāveles pilī ir kada kripatiņa arī no gotikas un renesances. Arī Slovākija neizpaliek bešā, Orāvas pils ir ļoti raksturīga romānikas celtne.Tas gan vairāk ir kā cietoksnis. Karaliskā Pils Vāvelē bija kopš gadsimtiem sabiedriskās dzīves politiskais un kultūras centrs. Šeit bija Piastu, Jagiellonu un Vāzu rezidence. Pirmā (X/XI gadsimtā) bija romāņu stila ēka ar kolizejam līdzīgu svētnīcu, vēlāk (XI-XII gadsimtos) romāņu stila celtne, kas bija domāta dzīvošanai un aizsardzībai. XV gadsimtā Kazimierza Lielā valdīšanas laikā, tika uzbūvēta pils gotiskā stilā, kuras celtniecības darbi bija sākušies agrāk – Vladislava Lokietas valdīšanas laikā. No 1502. gada līdz 1536. gadam pēc Zigmunda I Vecā pavēles pils tika pārbūvēta renesanses stilā. Arhitekts – Bartolomeis Berecci, Franicišeks Florentiski un Benedikts, kuru sauca par Sandomierzāni. Karaļpili apmeklēja labākie aktieri no visas Eiropas. Izbūvētais pils iekšējais pagalms bija piemērs vairākām Polijas pilīm. Uz lielākā stāva sienām ir redzamas freskas no 1536. gada. XVI gadsimtā tika pārbūvēts pils ziemeļu spārns, kas pirms tam tika nodedzināts. Tieši šajā laikā tika izbūvētas monumentālās kāpnes, kas tika nosauktas par Senatoru kāpnēm jeb Karaļu kāpnēm. Pēc galīgās karaļu rezidences pārcelšanas uz Varšavu, Vāveles pils tika nolaista un atdzīvojās tikai kronēšanu un bēru dienās. Faktiskā Vāveles pils nolaišana iestājās pēc tam, kad Zviedru karaspēks pili nodedzināja.
Šodien Karaliskā Pils Vāvelē pēc vairākkārtējām sagraušanām, atjaunošanām un pamatīgas pēdējo gadu restaurācijas ir grezns monuments, kas piesaista ar arhitektūras formām un meistarīgi veidotām detaļām un iekšējo aprīkojumu. Apskatam ir paredzēta pirmā stāva partera zāle, kas tika domāta galmam, karaļa privātie apartamenti pirmajā stāvā un burvīgas reprezentāciju zāles otrajā stāvā. Arhitektoniskais stils parāda noskaņojumu, kāds valdīja Jagiellonu un Vāzu valdīšanas laikā.
Istabās var apskatīt poļu un citu lielo meistaru portretus. Īpašu uzmanību piesaista karaļa Vladislava Vāzes (Vladislava VI) portrets, uzgleznots 1624. gadā Piotra Pavla Rubensa darbnīcā. Īpaši vērtīgi ir XVI gadsimta sienu gobelēni, kurus ir veidojuši labākie Briseles meistari. No Zigmunta Augusta 350 gobelēnu kolekcijas saglabājušies 134 gobelēni. Starp tiem ir gobelēni, uz kuriem ir uzgleznotas ainavas par Bībeles tēmām, zvēri, panorāmas, kā arī lieliska sērija ar Polijas un Lietuvas ģērboņiem. Tāpat ir apskatamas veco laiku mēbeles, pulksteņi, porcelāns un daudz kas cits. I stāvā tāpat ir apskatāma ekspozīcija, kas saistīta ar Vāveles XX gadsimta vēsturi. Te ir apskatāma prezidenta Ignacego Moscickiego guļamistaba, kuru viņš izmantoja, būdams Krakovā vizītēs 1926.-39. gadu periodā. Speciāli šai guļamistabai interjeru veidoja Adolfs Šiško-Bohušs.
…
