Arheoloģiskā periodizācija Latvijā

Latvijas arheoloģijā ir pieņemts šāds iedalījums:
1)Akmens laikmets (8500.- 1500.g.pr. Kristus. );
Sīkāks dalījums:
a) agrā akmens laikmeta -paleolīta beigas (8500.- 7600.g.pr. Kristus);
b) vidējais akmens laikmets -mezolīts (7600.- 4500.g.pr. Kristus)
c)vēlais akmens laikmets - neolīts (4500.- 1500.g.pr. Kristus)
2)Agro metālu laikmets (1500.- 1.g. pr. Kristus) ;
a)bronzas laikmets (1500.-500.g.pr. Kr.)
b)senākās dzelzs laikmets (500.- 1.g.pr. Kr. )
3)agrais dzelzs laikmets (1.- 400.g. );
4)vidējais dzelzs laikmets (400. - 800.g.)
5)vēlais dzelzs laikmets (agrie viduslaiki), (800.- 1200.)


AKMENS LAIKMETS ( 8500. - 1500.g.pr. Kristus)
PALEOLĪTS
( 8500. - 7600.g.pr. Kristus)


Latvijas teritorija no ledus atbrīvojās apmēram pirms 13 - 14 gadu tūkstošiem . Latvijas teritorijā cilvēku eksistences pēdas konstatētas, sākot ar paleolīta pašām beigām un attiecināmas uz 9.gt. pr. Kr. Agrāka apdzīvotība nebija iespējama, jo pēdējā apledojuma tuvums un bargais klimats padarīja teritoriju par cilvēku eksistencei nepiemērotu. Paleolīta pašās beigās Latvijas teritorijā bija izveidojušies skarbi un nepietiekami, tomēr zināmi priekšnosacījumi cilvēka - pirmatnējā mednieka eksistencei. Par cilvēka klātbūtni šajā laikā liecina arī atradumi - medību un darba rīki, kas iegūti gan kā savrupatradumi upju un ezeru krastos, gan arī senajās, skaitā nedaudzajās dzīvesvietās. …