Runājot par Latvijas ārējo politiku, Latvija īsteno liberālu ārējās tirdzniecības politiku. Latvijas tirdzniecības attiecības ar citām valstīm ir balstītas uz daudzpusējiem līgumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros, brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL) un citiem līgumiem, kas nosaka vislielākās labvēlības režīmu (MFN). Ārējās tirdzniecības liberalizācija ir saistīta ar Latvijas ekonomiskajām prioritātēm – integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un dalība PTO.1Pasaules Tirdzniecības organizācija ir starptautiska organizācija un dalībvalstu daudzpusējo sarunu forums par globālās tirdzniecības liberalizācijas noteikumiem, to administrēšanu un piemērošanu. Galvenokārt, PTO sistēma tiek saprasta kā noteiktu ārējās tirdzniecības normu kopumu jeb "ceļu satiksmes noteikumi" ārējā tirdzniecībā, kas attiecas uz visām dalībvalstīm. Tās mērķis ir brīva un atvieglota tirdzniecība, balstīta uz vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlaicīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu iespējas. Iestājoties PTO, valsts uzņemas saistības tirgus pieejamības jomā. Tirdzniecībai ar precēm tiek noteikts ievedmuitas tarifu maksimālais līmenis jeb "griesti". PTO nav brīvās tirdzniecības līgums. Brīvās tirdzniecības līgums ir pamatā orientēts uz ievedmuitu pilnīgu atcelšanu līdz ar līguma spēkā stāšanos vai paredzot pārejas periodus. PTO līgums paredz elastīgu pieeju tirgus aizsardzībā, kas nozīmē, ka valsts var piemērot tik lielu ievedmuitu, cik nepieciešams, lai netiktu apdraudēta vietējā ražošana, nepārsniedzot noteiktu līmeni. Tarifu griestus nepieciešamības gadījumā var arī pārsniegt, ja rodas neparedzētas grūtības kādā tirgus sektorā, vedot atkārtotas sarunas ar PTO dalībvalstīm un vienojoties par kompensāciju citos sektoros, vai piemērojot iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu, ja prece valstī tiek importēta palielinātos daudzumos, kas nodara kaitējumu vietējiem ražotājiem.…
