Katras nacionālās valsts tiesību normas veido vienotu veselumu – nacionālās valsts tiesību sistēmu. Katrai valstij ir raksturīga nacionāla tiesību sistēma, tomēr katrā no tām var atrast arī citu valstu tiesību sistēmas elementus. Ir valstis, kurās līdzās pastāv vairākas konkurējošas tiesību sistēmas. Katra nacionālā tiesību sistēma atšķiras no citas ne tikai ar tajā ietvertajām tiesību normām, bet arī ar šīm sistēmām raksturīgajiem tiesību avotiem, tiesību izpratni, lietošanas metodoloģiju u.c. kritērijiem. Pēc šiem kritērijiem nacionālās tiesību sistēmas tiek grupētas, savukārt grupas apvienotas lielākās grupās – tiesību lokos.
Pasaules tiesību sistēmas ļoti ietekmē nacionālo tiesību sistēmas, jo tas ir pamats nacionālo tiesību sistēmas izveidei,piemēram:
1.Romāņu-ģermāņu tiesību lokā izvirzās tiesību normas, kuras tiek uzskatītas par tādām uzvedības normām, kas atbilst taisnīguma un morāles prasībām (šajas tiesību normas kalpo par pamatu Eiropā, Latīņamerikā un atsevišķās Āfrikas valstīs, kur tās pamazām tika ieviestas labprātīgās recepcijas rezultātā)
2.Anglosakšu tiesību sistēmu grupas pamatā ir tiesu prakse un nerakstītajas normas, kuri vairāk koncetrētas uz tiesu procesa norises jautājumiem, tiesas procedūru un pierādījumu pasniegšanu (šajas normas kalpo par pamatu Anglijas tiesību sistēmā)
3.Sociālistisko vasltu sistēmai ir ārkārtīgi politizēts, centalizēts un piespiedu raksturs. Lielāka loma ir publiskajām tiesībam un tiesību normas bieži pastāv vienīgi teorētiski, praktiski netika pielietotas.
4.Islama tiesību sistēmas pamatā ir reliģija un ir sankciju trūkums tiesību normu formulējumos, bet galvena sankcija šajā lokā ir grēka stāvoklis
(tādējādi Egiptē, Iranā, Irakā un citas Islama valstīs cilvēki ievēro tādas tiesību normas,paražas)
…
