Apvienoto nāciju organizācijas uzbūve un nozīme pasaules politikā, cilvēktiesību starptautiskais regulējums un terorisma problēma mūsdienās

Jēdziens Universālās Cilvēktiesības ir modernizēts dabisko tiesību, cilvēktiesību (rights of man) un dabisko likumu apkopojums, kas pasaulei bijis pazīstams jau sen. Visspilgtāk dabiskās tiesības tika atspoguļotas Rietumu kristīgajā pasaulē, arī apgaismības periodā politiski šīs tiesības tika piemērotas, piemēram, ASV štatu apvienošanas un Francijas iedzīvotāju tiesību deklarācijās. Tātad šīs tiesības un vērtības universāli pastāvēja, sasniedza savu virsotni jau astoņpadsmitajā gadsimtā, taču jau Pasaules karu laikā zaudēja ietekmi un aktualitāti.
Universālās Cilvēktiesības ir mūsdienās vairāk saprotams kā režīms, ko pārrauga ANO – tiek dibinātas vairākas instances, starptautiski likumi un pārraugošas iestādes, bez kurām Cilvēktiesības nebūtu, vai ko mainot, mainītos arī Cilvēktiesību likumi. Cilvēktiesības, pamatojoties uz dabisko likumu, norāda, ka tās ir kaut kas augstāks par cilvēku doto likumu, un tādējādi attiecas uz visiem. Liberālās cilvēktiesības ir politiska doma, kas nosaka, ka Cilvēktiesības ir pastāvošas visur, bet gan ka tām vajadzētu pastāvēt visur un tas būtu tikai un vienīgi labums visai cilvēcei. No šī var secināt, ka Cilvēktiesības kā universāls likums, deklarācija, ir Rietumu pasaules liberālās politikas veidojums, ko Rietumi (ANO) uzrauga, taču, veidotas no dabiskajiem likumiem un tiesībām, pēc liberālās teorijas, Cilvēktiesībām ir universāla vērtība, lai arī netiek praktizēta no vairāku valstu puses, un tās ir pastāvējušas jau izsenis, citādās formās.
…