Apvienoto Nāciju Organizācija

ANO ir globāla starptautiska organizācija, ko veido suverēnas valstis un kuras
darbībā piedalās arī nevalstiskās organizācijas. ANO mērķis ir miera un starptautiskās drošības saglabāšana, kā arī valstu draudzīgu attiecību veicināšana.
ANO vēsture aizsākās līdz ar Otrā pasaules kara sākumu, ilgi pirms bija
izšķirts kara iznākums vai radušās jaunas idejas par starptautiskas organizācijas dibināšanu pēc pirmskara Tautu Savienības sabrukuma pasaules kara starplaikā. Četrus mēnešus pirms ASV iesaistīšanās Otrajā Pasaules karā, Franklins Delano Rūzvelts un Vinstons Čērčils sastādīja Atlantijas Hartu. Šis dokuments kļuva par pirmo atklāto ziņojumu par pēckara pasaules principiem. Atlantijas Harta noteica, ka valstīm, kas zaudējušas neatkarību Vācijai, tā ir jāatgūst. Harta noteica, ka, kamēr nav izveidota pastāvīga kopējās drošības sistēma, valdības, kas draud ar agresiju, tika atbruņotas.
Termins „Apvienotās Nācijas” pastāvēja jau pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidošanas. Tas pirmo reizi tika minēts „Apvienoto Nāciju Deklarācijā” 1942.gada 1.janvārī, kad 26 valstis izveidoja Aliansi pret Vāciju, Itāliju un Japānu.
Ķīnas, Padomju Savienības, Lielbritānijas un ASV pārstāvji tikās Vašingtonā no 1944.gada augusta līdz oktobrim. Tika apspriesti par Apvienotajām Nācijām un arī par organizācijas nosaukumu. Balstoties uz Vašingtonas sabiedroto konferences idejām, Apvienoto Nāciju Organizācija (United Nations – UN) ir dibināta 1945.gada
24.oktobrī, stājoties spēkā 1945.gada 26.jūnijā Sanfrancisko konferences dalībvalstu parakstītajai ANO Hartai.…