Ir divi galvenie veidi kā veikt aptaujas metodi – anketējot vai intervējot. Attiecībā uz intervijām tām ir daudz līdzību ar anketēšanas veidošanas principiem, sastādot jautājumus. Galvenā atšķirība starp šiem diviem aptaujas veidiem ir tas, ka intervijās jautājumi tiek uzdoti tiešā veidā respondentiem un arī intervētājs pats pieraksta atbildes, atšķirībā no anketēšanas, kur respondenti paši patstāvīgi aizpilda anketu. Intervijās ir svarīga pielāgošanās spēja intervējamajam, jo no tā bieži vien ir atkarīga atbilžu kvalitāte tādā veidā, ka katram intervējamajam ir jāatrod pareiza pieeja, lai sasniegtu nepieciešamo atbilžu kvalitāti.
Intervijas parasti tiek iedalītas trīs uzbūves līmeņos: nestandartās (unstandardized), neplānoti-standartā (nonschedule-standardized) un plānoti-standartā intervija (schedule-standardized).1 Nestandartā intervija no visiem citiem interviju veidiem ir vismazāk strukturēta, kur iepriekš tiek tikai izpētīts temats, par kuru runās un intervijas laikā tiek uzdoti jautājumi, kuri tiek izdomāti pārsvarā intervijas laikā. Būtība intervijas laikā tiek izpētīts atsevišķs temats, bet lai šāda intervija izdotos intervētājam ir jābūt labām iemaņām, lai uzdotu iepriekš nepārdomātus, bet tomēr labus jautājumus. Nestandartā intervija tiek bieži vien izmantota arī kvalitatīvajos pētījumos, kur šī intervija tiek dēvēta par dziļo interviju.2
Savukārt neplānoti-standartā intervija ietver jau iepriekš sagatavotus jautājumus, bet intervētājs ir brīvs pārfrāzēt jautājumus, kā arī mainīt jautājumu kārtību un uzdot papildus jautājumus. Respondenti ir arī brīvi izteikt savu viedokli jebkurā kontekstā, tāpēc arī ir nepieciešamas labas iemaņas, lai veiksmīgi novadītu šādu interviju.
…