Intervijā intervētājs nolasa tieši precīzi jautājumus un ieraksta respondenta atbildes. Pat ja intervētāja un intervējamā attiecības ir familiāras, intervijai tomēr ir nepieciešama pareiza vadība un plāns, lai pārliecinātos, ka viņi ievāc visu nepieciešamo informāciju.
Intervijas struktūra ir atkarīga no intervētāja un intervējamā uzvedības brīvības pakāpes. Parasti intervijas pēc to struktūras tiek iedalītas trīs pamat līmeņos:
1.Nestandartizētās intervijas ir vismazāk strukturētās. Parasti intervētājam ir galvenā vadlīnija (tēma), pēc kuras viņš vadās. Intervētājs pēta jeb “iztausta” konkrēto tēmu kopā ar intervējamo. Šis intervijas veids tiek saukts par nestandartizētu tādēļ, ka par to pašu tēmu tiks uzdoti dažādi jautājumi atkarībā no intervētāja un atšķirīga informācija tiks iegūta no katra respondenta. Intervētājam ir galvenā vadlīnija nevis precīzi formulēti jautājumi, un intervijas laikā var rasties arī jauni jautājumi;
2.Neizplānotas – standartizētas intervijas ir strukturētākas ar šaurāku tēmu un specificētiem jautājumiem, kas tiek uzdoti visiem respondentiem. Taču intervētājs var mainīt/ precizēt jautājumus un brīvi izvēlēties to kārtību, pilnībā neierobežojot respondenta atbildes;
3.Plānotas- standartizētas intervijas ir visstrukturētākais interviju tips. Intervētājam ir precīzas instrukcijas par intervijas gaitu, fiksēti jautājumi un to kārtība, lielākā daļa visdrīzāk būs slēgtie jautājumi.
Kontakts ar respondentu visbiežāk notiek intervētājam ar respondentu sastopoties viņa mājās vai kādā citā vietā. Ir aprēķināts, ka aptuveni 40% sava laika intervētāji pavada ceļā pie respondenta. Tieši ceļš pie respondenta paņem ievērojumu pētījumu laiku un arī līdzekļus.…
