Anketa ir noteiktā veidā organizēts jautājumu kopums, ko nosaka pētījuma uzdevumi. Anketas izstrādāšana ir sarežģīts un darbietilpīgs process, kas izvirza pētniekam noteiktas prasības: viņam jāzina jautājumu tipi, jāprot tos formulēt un izvietot noteiktā secībā. Anketas jautājumus iedala pēc trim pazīmēm: 1) pēc satura, 2) pēc formas, 3) pēc funkcijas.
Jautājumos pēc satura parasti ietilpst jautājumi par cilvēka dzimumu, vecumu, nodarbošanos, kā arī citi jautājumi, uz kuriem atbildēt respondentam nenākas grūti. Atbildēm uz šiem jautājumiem ir augsta patiesuma pakāpe, jo uz tiem parasti atbild labprāt un bez grūtībām. Ir arī otra jautājumu grupa, kuras mērķis ir noskaidrot indivīda motīvus, novērtējumus un uzskatus. Šie jautājumi var sagādāt respondentam jau lielākas grūtības, tāpēc būtu vēlams izvairīties no tiešiem jautājumiem, kuri sākas ar vārdiem “kāpēc” vai “kādēļ”. Pētījumā svarīga ir ne tikai uzskatu satura fiksācija, bet arī tā intensitāte. Tādēļ, formulējot jautājumu uzskatu noskaidrošanai, ir ieteicams ietvert novērojumu intensitātes skalu. Piemēram, atbildot uz kādu apgalvojumu respondentam ir iespējami atbilžu varianti no pilnīgi apstiprinoša līdz pilnīgi noliedzošam, jāievēro, lai tiktu piedāvāts arī neitrāls variants, kā arī tiktu ievērota atbilžu variantu simetrija.
Jautājumu tipos pēc formas, anketas jautājumus iedala divās grupās 1) atklātie un slēgtie jautājumi un 2) tiešie un netiešie jautājumi.
Atklātais jautājums ir tāds, uz ko var atbildēt jebkurā forma, ja vien to nereglamentē kādi ierobežojumi, un aptaujājamais var atbildēt, kā vēlas un ko vēlas. Šo jautājumu pozitīvais aspekts ir tas, ka atbildes ir iespējams sniegt brīvā formā un ir iespējams daudz precīzāk uzzināt respondenta viedokli un novērojumus. Pie mīnusiem var nosaukt to, ka respondents var samērā patvaļīgi veidot atbildes, kā rezultātā nav iespējams salīdzināt galīgos rezultātus, kā arī apgrūtinoša ir iegūto atbilžu apstrāde un analīze, kas lielākos pētījumos var izrādīties ļoti dārgi un laikietilpīgi. …
