Par apstākļiem sauc palīglocekļus, kas paskaidro ar darbības vārdu, īpašības vārdu vai apstākļa vārdu izteiktu teikuma locekli un norāda uz darbības pazīmi vai pazīmes apmēru.
Izšķir vietas, laika, veida, cēloņa, nolūka, mēra, vides, ierobežojuma un pavadapstākli. Pēc uzbūves apstākļi var būt vienkārši vai salikti.
VIETAS APSTĀKLIS
Par vietas apstākli sauc apstākli, kas norāda uz darbības notikšanas vietu. Vietas apstāklis atbild uz jautājumiem kur?, kurp?, no kurienes?, uz kurieni?
Vietas apstāklis var būt izteikts ar:
vietas apstākļa vārdiem;
deklinējamu vārdu lokatīvā;
lietvārdu akuzatīvā;
deklinējamu vārdu kopā ar prievārdu vai pusprievārdu.
Vietas apstākļa vārdi saistīti ar tādu teikuma locekli, kas izteikts ar darbības vārdu.
LAIKA APSTĀKLIS
Par laika apstākli sauc apstākli, kas norāda uz darbības laiku. Laika apstākļi atbild uz jautājumiem kad?, cik ilgi?, no kura laika?, līdz kuram laikam?
Laika apstāklis var būt izteikts ar:
laika apstākļa vārdu;
deklinējamu vārdu lokatīvā;
deklinējamu vārdu akuzatīvā;
deklinējamu vārdu kopā ar prievārdu.
Par saliktu laika apstākli var uzskatīt vārdu savienojumu „pulksten tikos”, kā arī savienojumus, kuru vienu komponents nosauc nojēgumu, bet otrs to precizē.
VEIDA APSTĀKLIS
Par veida apstāklis sauc apstākli, kas norāda darbības veida vai darbības kvalitāti. Veida apstāklis atbild uz jautājumiem kā?, kādā veidā?
Veida apstāklis var būt izteikts ar:
veida apstākļa vārdiem;
lietvārdu, īpašības vārdu vai skaitļa vārdu atkarīgā locījuma formā ar prievārdu vai bez prievārda;
salīdzinājuma konstrukciju;
Veida apstāklis parasti raksturo izteicēju vai galveno locekli.
…