Aprūpes pamatjēdzieni ir cilvēks; veselība; vide un aprūpe. Tie visu laiku atrodas savstarpējā saistībā. Cilvēks ir persona, kurai nepieciešama citu cilvēku veikta aprūpe, kopšana vai palīdzība.
Cilvēks jeb pacients ir unikāla būtne, pret kuru jāizturas, kā pret personību ar cieņu un iejūtību, jāpalīdz pārvarēt slimību. Medicīnas personālam jāattaisno pacientu uzticība.
Cilvēki ir sistēmas, kuras sastāv no apakšsistēmām.Un tās nodrošina un uztur ķermeņa iekšējo vidi. Cilvēkam ir nepieciešams uzturēt ne tikai fizisko līdzsvaru, bet arī psiholoģisko līdzsvaru. Lai nodrošinātu šo līdzsvaru cilvēkam vispirms ir jānodrošina fizioloģiskās vajadzības-gaiss; barība…Ja netiek nodrošinātas svarīgākās pamatvajadzības, tad dzīvā sistēma sabrūk.
Veselība ir saprotama ar cilvēks stāvokli, kad viņš ir brīvs no slimības un vājuma un bauda pilnīgu fizisko, psihisko un sociālo labklājību.
Veselībai galvenais ir labs gaiss, siltums, gaisma, diēta, tīrība un klusums. Lai veicinātu veselību un sasniegtu labklājību-cilvēkam jāveicina veselīgs dzīvesveids. Veselīgs dzīvesveids nozīmē, kad cilvēks saprot, kad dažādi faktori var ietekmēt viņa veselību. Piemēram -cilvēkam, kurš daudz lieto alkoholu un smēķē, ir jāsaprot, kad šie ieradumi var atstāt sekas uz veselību. Ļoti liels nozīme ir ticība veselībai. Veselību uztur izsargāšanās no slimībām un no kaitīgiem apkārtējās vides faktoriem.
Apkārtējai videi ir liela nozīme cilvēka pilnvērtīgas personības un fiziskai attīstībai, kā arī dzīvības procesu normālai funkcionēšanai un radoša darba veikšanai. Cilvēks funkcionē ciešā savas iekšējās vides-fiziskās; psihiskās un garīgās un apkārtējās vides mijiedarbībā. Cilvēks tiek uzskatīts kā daļa no apkārtējās vides, kurš iedarbojas uz vidi un tā savukārt iedarbojas uz cilvēku. Cilvēks nav bezpalīdzīgs, kurš padodas vides iedarbībai, bet gan pats piedalās savas apkārtējās vides veidošanā.
…
