5 TĒZES:
1. Prāts tika uzskatīts par izziņas avotu un virzītājspēku, kas savukārt tālāk attīstītu ētiku un politiku. Cilvēks prot un spēj rīkoties saprātīgi; sabiedrībai ir jābūt iekārtotai racionāli.
2. Galvenais jautājums, kas interesēja apgaismotājus, bija zinātnes attiecība pret ticību, dabaszinātnes attiecība pret pārdabisko. Tika apšaubīti Bībelē attēlotie pārdabiskie un fantastiskie notikumi un attīstījās jauna idejiska kustība – deisms (ticības forma, kur reliģijā tiek atzīts Dievs kā visa pirmcēlonis, bet tiek atmestas visas reliģiskās dogmas, kuras ir pretrunā ar prātu).
3. Apgaismības pamatus lika 17 gs. filozofijas un zinātnes (īpaši matemātikas) attīstība, tai ir tieša saistība ar humānismu un reformāciju.
4. Apgaismība ir cīņa pret aizspriedumiem un tumsonību cilvēka gara dzīvē, tā ir cīņa par labāku sabiedrisko iekārtu, tikumiem, politiku un sadzīvi. Apgaismības pamatā ir ideālistisks uzskats par apziņas un prāta noteicošo lomu cilvēka dzīvē.
…