Apdrukāšana. Teorija un protokols

Apdrukāšana ir tehnoloģisks process, kura rezultātā tekstilijas iegūst kvalitatīvu un noturīgu krāsas efektu. Apdrukāšanas laikā notiek krāsvielas pārnešana no apkārtējās vides uz šķiedru. Apdrukāšanas procesu var ietekmēt substrāta īpašības, krāsvielas īpašības un tehnoloģiskie faktori.
Apdrukāšanai izmanto pigmentus, aktīvās, dispersās, kublu, skābās un citas krāsvielas. 80% no visas produkcijas apdrukā ar šabloniem, dominē rotācijas sietu šablonu tehnoloģija. 1% produkcijas iegūst izmantojot termopaņēmienu vai sublimācijas paņēmienu.
Par daudzsološu kļuva jauna apdrukāšanas tehnoloģija, kurā izmanto datoru printeru principu. Iekārtu pilnveidošanu turpina vadošās Eiropas un Japānas firmas.
Pazīstami ir šādi apdrukāšanas veidi:
1)tiešā druka – krāsaino zīmējumu uznes uz baltas vai krāsotas pamatnes;
2)izkodināšanas druka – uz krāsota auduma uznes sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc izveidojas balts zīmējums uz krāsaina fona;…