Apdrošināšana

1. Raksturojiet terminu – prēmija un atlīdzība – nozīmi apdroš. ties.
Apdrošināšanas prēmija ir maksājums par apdrošināšanu. Tā ir atkarīga no apdrošināšanas veida, apdrošināšanas līguma darbības termiņa, apdrošinājuma summas un tarifa likmes.
Apdrošināšanas prēmija tiek iemaksāta periodiskā veidā (ik mēnesi, ik ceturksni, ik pusgadu, ik gadu), ja nav atrunāts citādi.
Ja apdrošināšanas prēmija nav samaksāta līdz polisē norādītajam termiņam, apdrošināšanas līgums nav stājas spēkā vai tā darbība var būt apturēta. Kārtējie prēmijas maksājumi Apdrošinājuma ņēmējam jāveic atbilstoši apdrošināšanas polisē norādītajiem termiņiem.
Apdrošināšanas atlīdzība dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas veidos ir apdrošinājuma summa vai tās daļa, apdrošināšanas pabalsts, papildpensija vai cita izmaksājamā summa, kas paredzēta apdrošināšanas līgumā, bet pārējos apdrošināšanas veidos — naudas summa, ko izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai.

2. Apdroš. polise, tās nozīme un noslēgšanas kārtība
Apdrošināšanas polise - Dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā. Apdrošināšanas polisē norādāmi apdrošināšanas līguma vispārīgie un sevišķie noteikumi.
Apdrošināšanas polisi, kā arī grozījumus tajā paraksta apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs vai abu pušu pilnvarotas personas

3. Raksturojiet pensionēšanas sistēmu Latvijā
Pensiju sistēma valstī - tas ir spogulis, kurā redzama sabiedrības izpratne par sociālo taisnīgumu, tās atbildības pakāpe par vecajiem ļaudīm un invalīdiem, tās attieksme pret sevi nākotnē un saviem vecākiem jau šodien.
Latvijā ir izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma. Tā ir apdrošināšanas sistēma, kurā apvienota katra cilvēka personiskā ieinteresētība savu vecumdienu nodrošināšanā un paaudžu solidaritāte. Pensiju sistēmas galvenais princips: jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka būs pensija rīt. Visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšana nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti, jo izlīdzina katrā līmenī iespējamo demogrāfisko vai finansiālo risku, kas piemīt katram no šiem līmeņiem.
1.līmenis - valsts obligātā nefondētā jeb neuzkrājošā pensiju shēma, kurā iesaistās visi iedzīvotāji, kas paši veic vai par kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šis līmenis nozīmē, ka Tu krāj gan savai pensijai, gan rūpējies par šodienas pensionāriem. Tas paredz - jo Tu ilgāk strādāsi un maksāsi sociālās iemaksas, jo lielāku pensiju Tu saņemsi vecumdienās.
Pensiju 1.līmeni ieviesa 1996. gada 1.janvārī, un tajā iesaistās visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. Šis līmenis nodrošina vecuma pensijas visiem, kuri strādājuši algotu darbu vismaz 10 gadus. Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina un nodrošina 1.līmeņa vecuma pensiju izmaksu. Pašlaik sociālā iemaksa ir 33,09% no Tavas algas, un pensijas kapitālā tiek reģistrēti 20%. Tev ir atvērts personīgais konts, kurā reģistrē veiktās iemaksas
Pensiju sistēmas 2.līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu. Tas dod Tev iespēju veidot papildu uzkrājumus Tavai pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Tā mērķis ir palielināt Tavu pensiju kapitālu un arī pašu pensiju lielumu, ieguldot un uzkrājot daļu no sociālajām iemaksām finansu un kapitāla tirgū - vērtspapīros un banku depozītos. Uzkrātā fondētās pensijas kapitāla apmērs ir atkarīgs no Tavas algas, iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas un dalības ilguma šajā pensiju līmenī.
Pensiju sistēmas 3.līmenis ir iespēja Tev brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tas nozīmē, ka papildus pensiju sistēmas 1. un 2. līmenim Tu individuāli vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu vari brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem. Tā ir iespēja parūpēties par savām vecumdienām, regulāri veicot iemaksas ilgu laika posmu, bet laika gaitā veidotais uzkrājums Tev kalpos par papildinājumu valsts garantētajai pensijai.

4. Raksturojiet nefondētās pensijas līmeni, tās nozīmi pensionēšanas sistēmā
Pensiju sistēmas 1. līmenis (valsts obligātā nefondētā pensiju shēma).
Tajā iesaistās visi, kas veic un/vai par kuriem tiek veiktas sociālās iemaksas. Katram sociālo iemaksu veicējam ir izveidots konts, kurā tiek uzkrāta informācija par veiktajām iemaksām pensiju kapitālam, kas, aizejot pensijā, tiek dalīts ar gadu skaitu par kuriem tiek plānota pensijas izmaksa. 20 % no algas (sociālo iemaksu kopējais apjoms 2002.gadā – 35,09 %) tiek novirzīti valsts vecuma pensijai.
Pensiju sistēmas 1. līmenis balstās uz paaudžu un dzimumu solidaritātes principa. Paaudžu solidaritāte nozīmē to, ka iedzīvotāju maksājumi vecuma pensijām netiek uzkrāti kā ilgtermiņa ieguldījumi, bet izlietoti, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajai pensionāru paaudzei. Dzimumu solidaritāte izpaužas noteikumā, ka gan sievietēm, gan vīriešiem pēc došanās pensijā tiek prognozēts vienāds pensiju izmaksu laika periods (vidējais vīriešu un sieviešu dzīves ilgums pēc došanās pensijā).

5. Fondētais pensijas līmenis, tā nozīme pensionēšanās sistēmā
Pensiju 2. līmenis (valsts fondētā pensiju shēma) tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Tas paredz, ka daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām (sociālais nodoklis) tiek uzkrāta un ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū, tādējādi nodrošinot ikvienam šī līmeņa dalībniekam iespēju iegūt lielāku pensiju vecumdienās.
Par šī līmeņa dalībnieku var kļūt ikviens, kurš dzimis pēc 1951. gada 1. jūlija. Ja esat dzimis:
• laika posmā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam, pensiju 2. līmenim varat pievienoties brīvprātīgi;
• pēc 1971. gada 1. jūlija, dalība pensiju 2. līmenī ir obligāta.
Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kopējais sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms, kas tiek novirzīts pensiju kapitālam, ir 20% no sociāli apdrošinātās personas ienākumiem Pensiju 2. līmenim novirzītos līdzekļus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē katra dalībnieka personīgajā pensiju 2. līmeņa kontā un pārskaita uz izvēlēto pensiju plānu.
Saņemt pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus var, sasniedzot valsts noteikto pensionēšanās vecumu. Turklāt ikvienam šī līmeņa dalībniekam būs tiesības izvēlēties, vai pievienot pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmeņa kapitālam un saņemt abas pensijas kopā, vai iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi un saņemt regulārus maksājumus saskaņā ar apdrošināšanas polises noteikumiem.
Pensiju 2. līmeņa priekšrocības:
• nauda tiek uzkrāta tieši Jūsu pensijai;
• iespēja izvēlēties sev vispiemērotāko līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu;
• nav nekādu papildu izdevumu;
• līdzekļi tiek ieguldīti finanšu un kapitāla tirgū, tādējādi nodrošinot lielāku pensiju vecumdienās;
• pastāv stingra valsts uzraudzība, tādēļ nav jāuztraucas par līdzekļu drošību;
• iespēja mainīt izvēlēto līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu.
6. Trešais pensijas līmenis, tā nozīme pensionēšanas sistēmā
Pensiju 3. līmenis (privātā brīvprātīgā pensiju shēma).
Šis pensiju sistēmas līmenis paredz, ka ikviens brīvprātīgi var veidot papildus uzkrājumus savai pensijai vecumdienās.
Likums paredz, ka tiesības veidot privātos fondus ir Latvijas komercbankām, kurām ir tiesības pieņemt fizisko personu noguldījumus, apdrošināšanas sabiedrībām, kurām ir tiesības uz dzīvības apdrošināšanu, kā arī juridiskajām personām.
Pastāv divu veidu privāto pensiju fondi:
• slēgts fonds – kas domāts kompānijas, kas dibinājušas privāto pensiju fondu, darbiniekiem;
• atklāts fonds, kur par dalībnieku var kļūt ikviena fiziskā persona tieši vai ar darba devēja starpniecību, un kuru veido banka vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrība.
Atklātos pensiju fondus drīkst dibināt bankas un apdrošināšanas sabiedrības.
Pensiju fondos uzkrātie naudas līdzekļi tiek ieguldīti galvenokārt akciju un fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgū.
7. Priekšlaicīgā pensionēšanās, kādi nosacījumi jāņem vērā pie priekšlaicīgās pensionēšanās
Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir aprūpējusi piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādā gadījumā visiem bērniem jābūt sasniegušiem vismaz astoņu gadu vecumu. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.
Jāņem vērā, ka dodoties pensijā priekšlaicīgi (pirms likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas), tiks izmaksāta pensija tikai 80 % apjomā no piešķirtās pensijas, taču šis pensijas apjoma ierobežojums nedrīkst būt mazāks par 36 Ls.
Tātad, ja cilvēks dodas pensijā priekšlaicīgi, pensijas apjoms ir krietni mazāks nekā tad, ja cilvēks pensiju pieprasa sasniedzot pensijas vecumu vai pēc tā sasniegšanas.
8. Rakstur. pers. loku, kas var pretendēt uz vecuma pensiju
Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.
Personām, kurām piešķirta vecuma pensija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pensionāra apliecību.
Tiesības uz vecuma pensiju ir Latvijā dzīvojošām personām, kuras:
• sasniegušas likumā noteikto pensijas piešķiršanas vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem;
• var pieprasīt pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, ja sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums un persona atbilst šādiem nosacījumiem:
1. invalīdi uz mūžu ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 20 gadiem(sievietēm) un 25 gadiem (vīriešiem);
2. sievietes, kuras līdz astoņu gadu vecumam izaudzinājušas piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem;
3. liliputi, punduri un neredzīgie ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 15 gadiem (sievietēm) un 20 gadiem (vīriešiem);
4. personas, kuras līdz 1996.gadam ir strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem (sievietēm) un 20 gadiem vīriešiem un vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti šajos darbos;
5. personas, kuras līdz 1996.gadam ir strādājušas kaitīgos un smagos darba apstākļos, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem (sievietēm) un 25 gadiem vīriešiem un vismaz 4. daļa no tiem nostrādāti šajos darbos;
6. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki var pieprasīt pensiju –piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem ;
personām, kurām no 1996.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.jūlijam ir priekšlaicīgi piešķirta vecuma pensija un kuras no pensijas piešķiršanas dienas līdz likumā noteiktā vecuma sasniegšanai ir nepārtraukti bijušas obligāti sociāli apdrošināmās personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), un kurām vecuma pensija minētajā periodā no jauna nav piešķirta, ir tiesības pieprasīt vecuma pensijas piešķiršanu no jauna.

9. Rakstur. riska jēdzienu, riska apstākļus un cēloņus apdr. ties.
apdrošinātais risks — apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir sniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju par apstākļiem, kas nepieciešama apdrošinātājam apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai un ir svarīga, slēdzot apdrošināšanas līgumu.
Apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais ir atbildīgi par sniegtās informācijas patiesīgumu.
Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir paziņot apdrošinātājam par citiem tam zināmiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu.

Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības samazināšanās
Apdrošinātājs groza apdrošināšanas līguma noteikumus vai pārslēdz apdrošināšanas līgumu, ja apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība vai iespējamais zaudējuma lielums ir ievērojami samazinājies un ja to rakstveidā pieprasa apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs.
Ja apdrošināšanas līgumslēdzējas puses par jaunajiem apdrošināšanas līguma noteikumiem nevar vienoties 15 dienu laikā no dienas, kad iesniegts apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja rakstveida pieprasījums par apdrošināšanas līguma noteikumu grozīšanu sakarā ar apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības samazināšanos, apdrošinājuma ņēmējs var izbeigt apdrošināšanas līgumu. Šajā gadījumā apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu līdz apdrošināšanas līguma izbeigšanās brīdim, kā arī pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

…