Sniedzot pirmo palīdzību skābju un sārmu apdegumu gadījumos, šo vielu atliekas noskalo ar ūdens strūklu. Pēc tam kodīgā viela jāneitralizē. Skābes parasti neitralizē ar 2% nātrija hidrogēnkarbonāta šķīdumu, bet sārmus — ar 2% etiķskābes vai citronskābes šķīdumu. Jau izveidojušās nekrozes jāatdala.
Fosfora apdegumu gadījumos ar pinceti nolasa degošās daļiņas, vien¬laikus brūci spēcīgi skalojot ar ūdeni. Neitralizācijai izmanto 5% vara vitriola, 2% sodas vai 0,1—0,2% kālija permanganāta šķīdumu. Ir ari speciālas pastas. Fosfora radīto apdeguma brūču pārsiešanā nedrīkst lietot ziedes un eļļas, jo tās var veicināt fosfora uz¬sūkšanos un palielināt intoksikāciju.
Iprīta pilienus no ādas noņem ar vati. Neitralizāciju vislabāk veikt ar hloramīna spirtu (10% hloramīna šķīdumu 70° spirtā). Var izmantot ari 0,1—0,2% kālija permanganāta šķīdumu, sērūdeņraža spirtu vai hlorkaļķu putriņu. Vaļējās brūces vēlams skalot ar 2% hloramīna ūdens šķīdumu.
Luizīta neitralizāciju veic ar spirtu, benzīnu, ēteri, jau minēto hloramīna spirtu, ar ūdeni sajauktu dedzināto magnēziju 1 : 10 vai preparātu M. Ar luizītu saindēto brūču skalošanai vislabāk izmantot lugola šķīdumu.
Kombinēto bojājumu gadījumos, ja brūcē iekļuvušas arī ķīmiskās kaujas vielas, tālāko ķirurģisko palīdzību sniedz tikai pēc pilnīgas sanitārās apdares. Pēc iespējas ātrāk jāizdara primārā ķirurģiskā brūces apdare. To veic vietējā anestēzijā, apkārtējo ādu apmazgājot ne tikai ar parastajiem līdzekļiem, bet arī izmantojot attiecīgos neitralizatorus. Griezieni jāizdara veselajos audos, apdares laikā bieži jāmaina instrumenti.
Sevišķa vērība jāpievērš asiņošanas apturēšanai, pēc iespējas jāizņem svešķermeņi. Brūces nesašuj vai uzliek tikai retas situācijās šuves.
Citu ķīmisko apdegumu tālākā ārstēšana visumā līdzīga termisko apdegumu ārstēšanai. Ķīmiskie apdegumi dzīst gausi, pie tam bieži izveidojas dziļas un neglītas rētas.
Sārmu un ķīmisko kaujas vielu bojājumus pavada ļoti izteiktas un nopietnas vispārējās parādības, kas var skart visas orgānu sistēmas. Attiecīgos simptomus, pirmo un tālāko palīdzību apskata toksikoloģija.
Ķīmiskie apdegumi rodas arī, iedzerot kodīgus šķidrumus, visbiežāk sārmus. Biežākās sekas ir barības vada apdegumi, kas vēlāk rada striktūras un stenozes. Šādus slimniekus pirmās dienās ārstē intensīvās terapijas palātā, vēlāk — ausu, kakla, deguna slimību vai torakālās ķirurģijas nodaļās, kur izdara barības vada zondēšanu un bužēšanu. Ja attīstās barības vada striktūra, dažkārt nepieciešama barības vada plastika. Kodīgā viela var nokļūt arī kuņģī un radīt tā perforāciju vai pilnīgu nekrozi; tad nepieciešama operatīva palīdzība.
Var ciest arī orgānu izvadkanāli. Ir zināmi gadījumi, kad klizmām vai urīnceļu skalošanai izmantoti kodīgi šķidrumi. Arī zarnās un uretrā pēc apdegumu sadzīšanas var izveidoties sašaurinājumi.
…
