Mazais princis patiesi laimīgs bija tikai un vienīgi uz savas planētas, kaut gan tā bija ļoti maza, tomēr tās bija viņa mājas. Un kādu dienu viņš vairāk nevarēja sadzīvot ar rozi, kas bija izaugusi uz viņa planētas, jo tā bija ļoti iedomīga un lepna. Bet mēs parasti pa īstam kaut ko novērtējam, tikai tad, kad mums tā vairs nav. Tā bija arī ar Mazo princi. Viņš novērtēja puķi un savu planētu tikai tad, kad bija ļoti tālu no viņas. Tikai tad viņš saprata, ka patiešām ilgojas pēc planētas, saviem 3 vulkāniem un savas puķes, ko viņš patiešām mīlēja. Mazais princis bija laimīgs raugoties zvaigznēs, jo uz kādas no tām atradās puķe, kas viņu bija pieradinājusi, puķe, ko viņš mīlēja: „Ja tu mīli kādu puķi, kas atrodas uz zvaigznes, tad ir tik jauki naktī raudzīties debesīs.…