Bioloģijas galvenie uzdevumi: izzināt dzīvības būtību, saprast dzīvo būtņu daudzveidību un sakarību. Dzīvā daba mainās un evolucionē, tāpat arī cilvēks. Evolūcija – dzīvības vēsturiskā attīstība (biologu reliģija, pat ja tai nav zinātnisks pamats). Interese par evolūciju parādījās 17.gs., kad cilvēki pamanīja, ka eksistē tādi augi un dzīvnieki, kas Bībelē nav pieminēti. Evolūcijas agrīnās teorijas: 1)Bifons – cīņa par barību, populācija skaitliski pieaug daudz ātrāk kā barības resursi; 2)Lamarks – organisma daļu vingrināšanai ir nozīme jaunu pazīmju iegūšanā, uzskatīja, ka iegūtās pazīmes iedzimst, viņa darbu galvenā vērtība: saskatīja dzīvības dinamismu; 3)Darvins un Volless – sugu rašanās dabiskās izlases ceļā.
Darvins (1809 – 1882) – ceļojums ar Beagle no 1831. līdz 1836.gadam, tad arī radās evolūcijas teorija. Ceļojuma laikā viņš atrada izmiruša dzīvnieka (milzu sliņķa) kaulus un secināja, ka tas ir tas pats dzīvnieks, kas viņa laikos, tikai daudz mazāks. Ievēroja arī dzīvnieku lielo daudzveidību Galapagu salās, īpaši žubīšu lielo daudzveidību šaurā areālā, tām ļoti dažādi knābji, un secināja, ka putni pielāgojušies barības ieguvei, jo visiem vienāda barība nepietiktu. Konstatē, ka sugas tātad nav radītas katra atsevišķi, bet tās visas cēlušās no kopīga senča un vides apstākļu ietekmē pielāgojušās barības ieguvei. Pēc tam, atgriežoties mājās un novērojot mājdzīvniekus, secināja, ka pastāv individuālā mainība un tai ir pakļautas visas organisma pazīmes – vide izlasa indivīdus ar pazīmēm, kas ļauj tiem labāk izdzīvot. Volless1850.gadā ceļoja pa Malajas arhipelāgu un vāca dzīvniekus priekš ZOO. Ceļojuma laikā saslima ar malāriju, un drudža lēkmes laikā viņam ienāk prātā tā pati doma, kas Darvinam. Satiekoties abi secina, ka atklājums jāpublicē. 1858.gadā šīs atziņas iesniedz Linneja biedrībā, un 1859.gadā tiek izdota „Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā”. Darvina un Vollesa evolūcijas teorija: evolūcija ir notikusi dabiskās izlases ceļā, dabiskās izlases priekšnoteikumi: 1)pārapdzīvotība – sugu reproduktīvais potenciāls ir daudz reizes lielāks nekā nepieciešams; 2)mainība – jebkurā populācijā novēro pazīmju variācijas, dažas no tām uzlabo reproduktīvo spēju; 3)cīņa par resursiem; 4)stiprākā izdzīvošana, lai vairotos. Tātad dabīgās izlases ceļā labvēlīgās pazīmes izdzīvos. Darvina un Vollesa teorijas galvenās tēzes: *)visi organismi ir attīstījušies monofilētiski – no kaut kā viena; *)organismu attīstība ir notikusi diverģences ceļā; *)attīstība ir notikusi lēnu, pakāpenisku pārmaiņu ceļā; *)iedzimto variāciju ir daudz, tās nav mērķtiecīgas; *)iedzimto variāciju raksturs ir atkarīgs gan no vides apstākļiem, gan no organisma īpašībām; *)evolūcijas progresa faktors ir eksistences cīņa un dabiskā izlase; *)evolūcijas procesa būtība ir jaunu adaptīvu pazīmju veidošanās. Abiem liela nozīme, jo radīja evolūcijas teoriju un atklāja evolūcijas mehānismu. Pēc tam bija NEODARVINISMS (evolūcijas teorija pēc Darvina). …