Kultūra - Izcelsme - latīņu cultura ‘kopšana, apstrādāšana, audzināšana’. - 1. Viss, ko cilvēku sabiedrība radījusi ar cilvēku fizisko un garīgo darbu, atšķirībā no dabas parādībām; šaurākā nozīmē — cilvēku garīgās dzīves un sociālās uzvedības normu sfēra. - 2. socioloģijā: Vēstures gaitā evolucionējošs cilvēka spēju, normu, metožu un atziņu kopums, ar kura palīdzību cilvēce bez iedzimtības starpniecības aizvien paplašina savas iespējas. Kultūra ir viss, ko radījis cilvēks – idejas, lietas, literatūra, reliģija, māksla utt. Nav tādas cilvēciskās esamības jomas, tādas rīcības formas, kurai nevarētu pievienot vārdu “kultūra”. Katras tautas K. attīstībā ir 3 pakāpes: 1. ir saistīta ar kultūras norobežotību un noslēgtību sevī. Galvenā vērtība ir personīgās identifikācijas saglabāšana. 2. attīstības fāze ir provinciālisma pakāpe, kas raksturojas ar citu tautu K. mehānisku pārņemšanu bez īpašas analīzes un sapratnes par tās vērtību. 3. pakāpe: etnosa K. attīstīšana un vispārcilvēcisko vērtību asimilēšana. Pastāv vairāk kā 200 K. definīcijas. Kultūru var interpretēt kā cilvēcības formas, eksistences veidu un tehnoloģiju, kas realizējas noteiktās mentalitātes formās un visā to lietu un parādību kopumā, ko radījis cilvēks vēsturiskās attīstības laikā.
Galvenie aspekti: 1. kultūra kā personības pašrealizācijas joma -> īpaša sabiedriska dzīves sfēra, kur visspilgtāk realizējas cilvēku radošais potenciāls (māksla, zinātne). K. dod cilvēkam iespēju attīsties, īstenot savas ieceres. Cilvēka un viņa radošo spēju attīstība kultūrā izpaužas kā galvenais mērķis. 2. K. kā realitātes novērtējums -> K. vienmēr ietilpst tas, kas bez nosacījumiem tiek uzskatīts par vērtību. Ar to saistīts estētiskā un tikumiskā ideāla jēdziens, kas aptver visas dzīves jomas. K. kā uzskatu kopums par vērtībām un ideāliem, kam piemīt regulējoša iedarbība uz visām cilvēku darbībām. 3. K. kā mākslīga ar cilvēku rokām, domām un garu veidota pasaule, kas atšķiras no dabas -> cilvēka un sabiedrības dzīve principiāli atšķiras no tīri dabiskās esamības, tā veido īpašu pasauli, kuras pamatprincipus nosaka garīgā sfēra. K. un civilizācija: Špenglers – C. Kā K. sairšanas stadija., - C. raksturīga intelekta, nevis gara un dvēseles prioritāte, C. kopumā ir kultūra, taču tai nav sava satura, dvēseles, no K. paliek tikai forma, kas iegūst dominējošo nozīmi.
1. Atēnu fil. tendences V-VI gs. : Plotīns; Jamvlihs => gara un dvēseles vienotība, praktiskais misticisms, daudzdievība 2.Antīkā fil.: iedala trīs periodos – 1. Pirmssokrātiskais per.: 6.gs.p.m.ē. – 5gs.2.puse p.m.ē. antīkā domāšana veidojas no mitoloģisku ticējumu, mākslas tēlu un morāles sentenču līmeņa par zināšanu sistēmu. Uzmanība tika pievērsta kosmoloģisku problēmu risināšanai – kas ir pasaule? Kā tā radusies? No kā tā sastāv? utt. To mēģināja atklāt Empodokls, Anaksagors, Dēmokrits. 2. Atēnu per.: 5.gs – 4.gs p.m.ē. Uzmanības centrā atradās cilvēks, cilvēka attiecības. 3. Antīkās fil. pagrimuma laikmets: 322g.p.m.ē. – 5.gs beigas) ētika, problēmas, loģika, izziņas teorija, tieksme pēc misticisma -> filozofijā dziļi mistika, austrumu kulta ietekme, māņticība; filozofijā zinātnes gars, patiesības meklēšanas zinātniskais aspekts; Prokls (410. – 485.gg) => pasaules uzbūves triādas metode (priekšmeta triāda attīstība): iemesls ir nedalāma vienotība; darbība ir pāreja no vienotības uz dalāmību, enerģija; atgriešanās pie vienotas nedalāmības.
Civilizācija: Sabiedrības attīstības periods pēc šķiru rašanās līdz mūsdienām. Šo jēdzienu lieto kā identu jēdzienam „K.”. - Visi tie līdzekļi, kurus lieto K. programmu realizācijā. Pilsētu izcelšanās vēsture patiesībā ir arī C. rašanās vēsture, jo civilizāciju definējam kā tādu sabiedrības organizācijas pakāpi, kurā pārvaldes, sabiedriskie un ekonomiskie institūti ir pietiekami attīstīti, lai tiktu galā (kaut vai nepilnīgi) ar daudzslāņainas sabiedrības kārtības, drošības un darba ražības problēmām. Jau 3200g.p.m.ē. Mezopotāmijā bija civilizēta zeme, jo tur jau bija 5 pilsētas, kuru iedzīvotāju vidū bija arī valdnieki un, karavīri, kā arī priesteri, kurās darbojās vairāki monumentāli tempļi un kurām bija savrupmājas, darbnīcas un tirgus laukumi utt.…
