Kultūra – (zinātniskā izpratnē) ir visas tās materiālās un garīgās vērtības, kuras veido cilvēki savas darbības laikā; cilvēka ceļš prom no dabas. Kultūra ir daudzpusīgs jēdziens, kuru katrs izprot savādāk un vienas noteiktas definīcijas šim jēdzienam nav.
Kultūra vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar cilvēku, jo cilvēks ir tas, kurš to veidojis visos laikos. Izceļot veseluma, jēgas vienības aspektu, kultūru varētu interpretēt kā cilvēcības formu, eksistences veidu un tehnoloģiju, kas realizējas noteiktās mentalitātes formās, eksistenciālajos arhetipos (cilvēkas darbības un pasaules skatījuma pirmtēlos) un visā to lietu un parādību kopumā, kuru varētu saukt par konkrēti vēsturisko “ cilvēcisko pasauli”
Kultūra izteic noturīgu un reizē vēsturiski mainīgu humanitātes mēru, vēsturiski radušos eksistences veidu, kam atbilstoši realizējas noteikta pieredzes un iemaņu iedzīvināšanas cilvēciskās darbības rezultātos.
Ir pilnīgi skaidrs, ka kultūra realizējas tikai cilvēka pašizpausmju darbības rezultātā, turklāt realizējas lietās, sabiedriskajos institūtos, cilvēku attiecībās u.t.t., padarot pasauli par simbolisku formu kopumu, kuru, tiecoties izprast kādu laikmetu, tā garīgās dzīves izpausmes formas – filozofiju, mākslu - , jāprot izvērtēt.
Kultūra top reizē ar cilvēces vēsturi.
Kultūra ir attieksme, redzējums, cilvēka pašizpausmes veids un forma.
Telpas un laika redzējums ir svarīgi jebkuras kultūras stūrelementi.
Katra laikmenta kultūra pastāv tik ilgi, kamēr tā apmierina cilvēka gan iekšējās, gan ārējās prasības. Katra laikmeta kultūra aiziet bojā, ja nav cilvēku, kas to turpinātu.
Civilizācija – kultūras augstākā attīstības pakāpe; augsti attīstīa sabiedrība ar strukturētu darba dalīšanu, kas balstās uz saprātu, pārvaldes sistēmu u.c. Civilizācijas jau bija veidojušās no seniem laikiem, kur katram ir savi pienākumi. Terminam ir cieša saistība ar kultūras jēdzienu, jo civilizācija rodas no kultūras.
Amerikāņu filozofs Hajens uzskata – civilizācija sākas tad, kad indivīds, lai sasniegtu savus mēķus, var izmantot vairāk zināšanu nekā pats apguvis , izmantojot citu sabiedrības locekļu uzkrātās zināšnas.
Civilizācijas rezultātā indivīds specializējas – neviens nezin visu, bet specializējas kādā noteiktā sfērā. Civilizācijas kultūrā ir iesaistīts liels skaits indvīdu. Tie ir savstarpēji ļoti atkarīgi no pārtikas, no informācijas un daudz kā cita. Civilizācija ir pēdējais sabiedrības attīstības posms, pēc kura sākas degradācija. Civilizācijas ietvaros ļoti liela nozīme ir informācijai. …
