Katrs uz lietām skatās un novērtē tās pēc sevis un savas pieredzes. Domājot par Epikūra izteikto mācību, es saskatīju arī lielu līdzību ar savu dzīvi. Vai to es varēšu izprast, vai kāds to patiesi spēs saprast? Tomēr, šo baudas sajūtu, par kuru ir stāstījis Epikūrs esmu es pati piedzīvojusi. Cilvēks patiesi var izjust gandarījumu atbrīvojot prātu no nevajadzīgām bažām un uzraukuma. Kad esmu mierīga, apkārt ir klusums, vai arī cilvēku pārpildīts autobuss, bet es braucu, skan cilvēku balsis, ceļš un koki gar malām, es jūtos apmierināta ar savu dzīvi, tā ir vienkārša, man nav pilnīgi viss ko var iegūt no materiālā viedokļa, bet man esmu es pati, tāda kādu es sevi redzu. Dzīvojot saskaņā ar sevi un uz visu raugoties ar paceltu, možu skatienu dzīvē, es gūstu to baudu, kas patiesi ir aprakstīta Epikūra vārdiem.
Vai arī Tu esi juties laimīgs? Tas nozīmē tikai to, ka uz nelielu brīdi tu atbrīvo savu prātu no nevajadzīgas domāšanas un esi pats. Iespējams, ne katrs cilvēks spēs uzreiz tā justies - laimīgs, un atklāt šo baudu, jo viņa prāts ir nogurdināts ar nevajadzīgām problēmām par iedzīvi, mantisko labklājību, emocionālo diskomfortu, kurš neļauj gūt baudu būt saskaņā ar sevi un pasauli.
Epikūrs baudu pasludina par visu dzīvnieku, kā arī cilvēku augstāko dzīves mērķi, tas nosaka arī ikvienu mūsu darbību. „Bauda ir svētlaimīgas dzīves sākums un gals”, „bauda” nav kaut kas pēc kā jātiecas, bet tas pēc kā mēs jau tiecamies. Bauda un sāpes izslēdz viena otru. Filozofs apgalvo, ka baudas nozīme ir netiekties pēc nesasniedzamām vēlmes un nesatraukties. Pēc biogrāfiskiem datiem, Epikūrs bija slims, un cieta neciešamas sāpes, ko radīja nierakmeņi, tādēļ nonāku pie slēdziena, ka sāpēm pazūdot Epikūrs atradās visaugstākajā baudas stāvoklī. Viņš aicina uz pieticību visās dzīves jomās, ne tikai iztikā, bet arī attiecībās ar cilvēkiem. Baudas saturs Epikūra uzskatos tiek parādīts arī ar prāta un atcerēšanās palīdzību, jo tā mēs varam doties pagātnē, atminoties tos brīžus, kuri mums sagādāja baudas mirkļus, fiziski neatrodoties tur un vēlāk atgriežoties tagadnē. Bauda tiek izteikta ar pašpietiekamību. Apzinoties to, ko mēs sev dodam, kādi esam, negaidot Dieva, likteņa palīdzību, jāspēj atbrīvot sevi no vēlmēm, kuras piepildīt nav paša spēkos. Cilvēkam nav jāvilcinās būt laimīgam, savādāk viņa dzīve ir bezjēdzīga.
…
