Kalcija antagonisti
4. antiaritmisko līdzekļu klase. Kalcija antagonisti kavē kalcija jonu iekļūšanu miokarda šūnās sirds depolarizācijas laikā. Antiaritmiskā iedarbība piemīt tikai DILTIAZEMAM un VERAPAMILAM. Tos plaši lieto priekškambaru paroksismālās tahikardijas vai aritmijas kupēšanai – i/v. Plānveida ārstēšana – perorāli.
VERAPAMILU nelieto priekškambaru paroksismālās aritmijas kupāšanai:
Pacientiem ar sirds glikozīdu intoksikāciju,
24 stundu laikā pēc beta adrenblokatora lietošanas pārtraukšanas,
pacientiem ar izteiktu sirds mazspēju.
VERAPAMILA vai DILTIAZEMA lietošana vienlaikus ar beta adrenoblokatoriem ir bīstama, jo palielina izteiktas bradikardijas un hipotensijas risku.
Paroksisma kupēšanai VERAPAMILU ievad bolus veidā – strūklveidīgi, jo darbojas tikai 20 – 35% vienraizēji ievadītas devas. Ievada 2 – 3 min laikā 5 – 10 mg neatšķaidītu vai atšķaidītu ar 5 ml sterila ūdens. Ievadīšanu var atkārtot pēc 10 – 30 min, var turpināt infūzijas veidā 0,005 mg/kg/min. Maksimāla deva ir 20 mg. Antiaritmiska iedarbība parādās pēc 3 – 5 min.
DILTIAZEMU ievada sākumā bolus veidā 2 – 3 min laikā 20 – 25 mg, turpinot infūzijas veidā 5 – 15 mg/h. Kontrolējiet asinsspiedienu, jo iespējama akūta hipotensija. Kontrolējiet pulsu, jo mēdz būt izteikta bradikardija, īpaši, ja vienlaikus lieto arī sirds glikozīdu. VERAPAMILS un DILTIAZEMS izteikti nomāc miokarda saraušanās spēku. Šo preparātu lietošana var izprovocēt sastrēguma sirds mazspējas rašanos: pastiprinās elpas trūkums un tūskas.
VERAPAMILA vai DILTIAZEMA pārdozēšanas gadījumā par specifisku antidotu izmanto kalcija preparātus.
Atropīns un sirds
ATROPĪNS bloķē klejotājnervu (n.vagus) un paātrina sirdsdarbību. ATROPĪNU izmanto bradikardijas un bradiaritmijas gadījumā, ievadot zemādā vai vēnā. Reizes deva ir 0,5 mg. Preparātu ievada atkārtoti ik pēc 5 min līdz vēlamā rezultāta sasniegšanai (sirdsdarbības paātrināšanās līdz 60 vai vairāk sitieniem minūtē).
ATROPĪNU ievada arī endotraheāli, atšķaidot 1 -2 mg ar 10 ml sterila ūdens.
Ātra ievadīšana var izraisīt tahikardiju un sirds kambaru fibrilāciju. Sirds išēmijas gadījumā atropīns jāievada piesardzīgi. ATROPĪNU nedrīkst ievadīt pacientiem ar paaugstinātu acu spiedienu. ATROPĪS var radīt urīna aizturi. Pārmērīgas atropīna devas izraisa hipertermiju, apsārtušu, karstu ādu un delīriju. Ja devu turpina palielināt, pievienojas redzes traucējumi 9neskaidra redze), ataksija un koma.
…
