Romāna galvenā darbība risinās 20.gs.1.pusē Rīgā.
Romāna galvenie varoņi ir trīs izbijušie skolas biedri, kuri tad arī tiek dēvēti par līgavu medniekiem. Atkal viņi visi satiekas bagātā baņķiera Dāvida Jonatāna Surģenieka plašajā dzīvoklī, kur ir ierasta turīgo jauniešu pulcēšanās vakaros. Un visus senos skolasbiedrus vieno viens mērķis, proti, pēc iespējas ātrāk apprecēt kādu bagātu līgavu, jo tad būs gan nauda, gan māja, gan statuss sabiedrībā, un nebūs visu dzīvi jāvergo un jācīnās par grašiem. Liekas, ka vārds mīlestība paliek otrajā plāna.
Pirmais no viņiem ir Mārtiņš Ķurzēns, kurš ieradies Rīgā pusaudža gados un visu mūžu cīnījies ar nabadzību. Viņa dienišķā pārtika ir rupjmaize ar tēju, un dzīvesvietas viņš maina no viena grausta uz otru. Arī piepelnīties mēģinājis visādi: gan strādājot par krāvēju, gan nelietīgi piesavinoties ziedojumus. Jau no skata var redzēt cik Mārtiņš neveselīgi izskatās. „Tiešām, griestu spuldzes apgaismojumā Ķurzēna seja izskatījās gandrīz baiga. Zem milzīgās, velvētās pieres un mongoliskiem vaigu kauliem biezēja dziļas ēnas. Šaurās lūpas kā melns mats locījās rūgtenā smīnā. Mārtiņš atgādināja apustuli vai askētu baroka gleznu pagraba apgaismojumā.” Arī pēc viņa uzvalka var noprast, ka puisis ir nabadzīgs. Uzvalks jau vairākas reizes apstrādāts ar tušu, stipru tēju, ziepju sakni un dzelzs suku, lai nodabūtu nost spīdumu. Taču neskatoties uz to, Mārtiņu ciena, jo viņam ir stiprs un nelokāms raksturs, kā arī mērķtiecīga daba. Ķurzēns arī lieliski pārzina pašaizsardzības paņēmienus, kas viņam diezgan bieži arī noder.
Mārtiņš Surģenieku namā ierodas kopā ar savu draugu Pāvilu Epaltu. Lai gan Epalts izliekas par smalku pilsētas dendiju, kurš nemitīgi bārsta asprātības un koķetē ar dāmām, arī viņš nav diez ko turīgs. Viņš strādā pilsētas bibliotēkā un lielākoties velk mugurā īrētu smokingu. „Epalts gāja brīvi un vaļīgi, pat pārāk vaļīgi, atmetinājis īkšķus bikšu kabatās. Epalta galva atgādināja rombu, kas nolikts uz smailes. Liela, bet labi veidota mute ar drusku noslīdējušu apakšlūpu allaž kaitinošā smīnā atklāja nelīdzenus zobus, starp tiem vienu zelta. Šis smaids un palielas sārtas ausis bija viss, kas palika atmiņā no citādi neuzkrītošās sejas.”…
