Ansis Cīrulis dzimis Majoros amatnieka ģimenē kā piektais bērns. Zēns audzināts stingri, jau agri sākušās viņa darba gaitas. Tēvs izlēmis, ka dēlam jākļūst par mūrnieku, un 14 gadu vecumā nodevis Ansi mācībā Rīgā. Vakaros pēc darba zēns apmeklējis amatnieku skolu, ko beidzis 1902. gadā. Lai sekmīgi pildītu visus darba un mācību uzdevumus, jauneklis ik dienu cēlies 5 no rīta. Spraigo darba ritmu un gandrīz askētisko dzīvesveidu viņš saglabājis vēlāk visu mūžu. Neilgu laiku apmeklējis B. Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolu, A. Cīrulis 1904. g. iepazīstas ar Jūliju Madernieku un divus gadus mācās meistara studijā. Lai piepelnītos, strādā par zīmētāju pie vairākiem Rīgas arhitektiem. Jau tolaik ieinteresējās par latviešu tautas mākslu, viņš nododas etnogrāfiskā materiāla studijām M. Siliņā vadītajā Rīgas latviešu biedrības etnogrāfiskajā mūzejā. Pēc J. Madernieka ieteikuma, A. Cīrulis 1906. gadā dodas uz Pēterburgu un iestājas populārajā Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, bet jau pēc dažiem mēnešiem pāriet uz Goldblata zīmēšanas studiju. 1907. gadā topošais mākslinieks nolemj uzsākt patstāvīgu darbu podniecībā. Atgriezies dzimtenē, viņš apmeklē tautas podnieku darbnīcu, kādu laiku strādā Smiltenē pie J. Drandas un 1908. gadā Ed. Paegles valodu kursu telpās sarīko pirmo persionālizstādi. Drīz pēc izstādes A. Cīrulis dodas uz Parīzi, kur turpmāk uzturas katru ziemu līdz pat pirmā pasaules kara sākumam, īslaicīgi studējot dažādās mākslas skolās un aktīvi iesaistoties Parīzes mākslas dzīvē, kā arī regulāri rīkojot savas persionālizstādes Latvijā. Pasaules kara gadus mākslinieks pavada Rīgā, asi izjūt laikmeta dramatismu, rada strēlnieku cīņām un bēgļu traģikai veltītus akvareļu un zīmējumu ciklus, darina latviešu strēlnieku bataljonu karogus un krūšu nozīmes.…