1. Anketas uzbūve
Anketa ir svarīgs aptaujas instrumentārijs, īpaši gadījumā, ja to paredzēts sūtīt pa pastu, kad, trūkstot pētnieka un respondenta tiešai saskarei, nav iespējams paskaidrot nesaprotamo un papildus motivēt respondentu atbildēt uz visiem jautājumiem.
Anketas jautājumi ar atbilžu variantiem saista teoriju ar empīriski mērāmiem mainīgajiem. No tā, kā jēdziens tiek operacionalizēts un pārtop vienā vai vairākos jautājumos ar slēgtiem atbilžu variantiem vai mērījumu skalām, atkarīgs tas, cik droši un ticami būs iegūtie dati.
Anketas dizainam un saturam jābūt veidotiem tā, lai tas atbilstu mērķa grupas (respondentu) specifikai, uztveres spējai. Jo izglītotāki ir aptaujājamie, jo sarežģītāka var būt anketa. Par to, lai anketa būtu saprotama visiem respondentiem, lai tā būtu ērti lietojama un patīkami, viegli aizpildāma, īpaši jādomā tad, ja izlases kopums ir daudzveidīgs, heterogens.
Virsraksts
Anketas virsraksts ir tās vizītkarte. Tas līdzīgi kā raksta virsraksts avīzē pievērsīs respondentu uzmanību un ļaus ātri saprast, par kādu tēmu ir aptauja. Virsraksts iespējams tikai tajā gadījumā, ja anketa ir par kādu vienu galveno tēmu.
Ievaddaļa (“leģenda”, “preambula”, pavadvēstule)
Aiz virsraksta parasti seko anketas ievaddaļa. Taču var būt arī tā, ka ievaddaļas vietā tiek pievienota pavadvēstule, lai uzsvērtu pētījuma nopietnību. Tā var būt rakstīta uz organizācijas blankas ar tās logo un to var parakstīt pētnieciskās firmas atbildīgā persona.
Ievaddaļas struktūra:
• Kas veic pētījumu (identificēt firmu vai pētnieka vārdu)
• Pētījuma mērķa īss, saprotams apraksts, kurā formulē ne tikai pētnieka vajadzības, bet motivē arī respondentu, dodot „leģendu”, kāpēc anketa būtu jāaizpilda – darba uzlabošana kādā jomā kā pētījuma rezultāts, nekad iepriekš nepētīta problēma...)
• Solījums, ka pētījuma rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā (jāgarantē respondentu anonimitāte)
• Īsa instrukcija, kā jāaizpilda anketa
• Neskaidrību gadījumā vai ja interesē rezultāti, zvanīt, rakstīt, meklēt internetā (kontakttelefoni, adreses)
• Iepriekšēja pateicība par ieguldīto laiku (var pateikt, cik laika prasīs aizpildīšana, ja šis skaitlis neatbaidīs respondentu).
Pamatjautājumu daļa
Ietilpst visi pētnieku interesējošie jautājumi, kā arī tie jautājumi, kas nodrošina anketas veiksmīgu aizpildīšanu (funkcionālie jautājumi). Tā jāveido tā, lai respondentu ieinteresētu atbildēt (sarežģīti pirmie jautājumi liek viņam domāt, ka viņš anketu nespēs aizpildīt, vai tas prasīs pārāk ilgu laiku vai piepūli). Jautājumu skaitu nosaka pētījuma uzdevuma sarežģītības pakāpe un dziļums- jācenšas ar minimālu jautājumu skaitu (neietvert anketā neko lieku, „vispār interesantu”!) atbildēt uz visiem pētījuma programmā izvirzītajiem jautājumiem.
"Pases datu" (sociāldemogrāfisko jautājumu) daļa
Būtu neloģiski ievaddaļā apsolīt respondentam anonimitāti un tūlīt tālāk jautāt par bērnu skaitu, laulību, pilnu gadu skaitu un algas lielumu. Labāk ieinteresēt ar anketas pamatjautājumu daļu un tikai tad ievietot t. s. pases datu daļu, un atkarībā no pētījuma mērķa lūgt pamatziņas (dzimums, vecums) vai detalizētāku informāciju par respondentu (izglītības līmenis, nodarbošanās, bērnu skaits, darba stāžs, izpeļņa u.c.).
2. Jautājumu veidi anketā
…
