Angļu pilsoņu valsts attīstība
Angļu pilsoņu valsts attīstība
• Savienības līgums (kopš 16. gs.):
Velsa + Anglijas karaliste = Anglijas karaliste.
Pēc 1535.–1542. gada Velsas aktu nosacījumiem tā tika pilnīgi iekļauta Anglijas Karalistes sastāvā un sadalīta grāfistēs.
• Savienības līgums (1707. g.):
Anglijas karaliste + Skotijas karaliste = Apvienotā Lielbritānijas karaliste
+ =
Apvienotā Lielbritānijas karaliste tika izveidota, apvienojoties ūnijā Anglijas karalistei un Skotijas karalistei 1707. gadā, un pastāvēja līdz 1801. gadam.
• Savienības līgums (1800. – 1801. g.):
Apvienotā Lielbritānijas karaliste + Īrijas karaliste = Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste.
Kopīga pārvalde.
Vietējos parlamentus likvidēja.
+ =
1800. gada savienības akts – ir dokuments, kas apzīmogoja Lielbritānijas Karalistes un Īrijas Karalistes savienību; kā rezultātā tika izveidota Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste. Lai to paveiktu, 100 Īrijas deputāti saņēma vietas Lielbritānijas parlamenta apakšpalātā.
• Parlaments (likumdevējs):
1) Augšpalāta (vērtē deputātu palātas pieņemtos likumus, ieceļ monarhs vai prezidents).
2) Deputāta palāta (pieņem likumus, pilsoņu vēlēta, sastāv no pozīcijas un opozīcijas deputātiem).
Kārļa Antona Hikela glezna. Viljams Pits Jaunākais, uzrunājot apakšpalātu saistībā ar karu Francijā 1793. gadā.
• 1832. gadā – parlaments likvidēja vēlēšanu apgabalus, kuros nebija pietiekami daudz iedzīvotāju un izveidoja jaunus.
• Čartisti – strādnieku kustība Anglijā par politiskajām tiesībām.
Čartistu mītiņš Londonā 1848. gadā.
• Čartisti gatavoja hartas – iesniegumus parlamentam.
Čartisti cīnījās par:
1) Velēšanas tiesībām visiem no 21 gada vecuma vīriešiem pilsoņiem.
2) Aizklātu balsošanu.
3) Tiesību būt deputātiem parlamentā cilvēkiem, kuriem nav pietiekami daudz īpašumu.
4) To, lai maksāt algu deputātiem.
5) To, lai katrs deputāts pārstāv vienādu vēlētāju skaitu.
6) To, lai vēlēt parlamentu katru gadu.
• Parlaments – pilnīgi vai daļēji ievēlējama augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, likumdošanas varas funkcijām.
• Pozīcija – partija, kura izveido valdību, velēšanās savāc lielāko balsu skaitu.
• Opozīcija – partija (vai partijas), kas galvenokārt ideoloģiski iebilst pret pašreizējo valdību vai administrāciju, valdošo partiju vai citu politisko struktūru.
• Divpartiju sistēma: tori (konservatori) un vigi (liberāli).
• 1867. gadā tika iegūtas vēlēšanu tiesības visiem strādniekiem.
• Uzmanība tika pievērsta idejai par sociālo politiku – valdība cenšas panākt, lai nebūtu pārāk liela nevienlīdzība un nerastos liels skaits nabadzīgo.
• Piedāvāja lielākus nodokļus turīgajiem, lai iegūto naudu izmantot trūcīgo atbalstam.
