Senos laikos Baltijas zemē stāvēja Lielvārdu pils. Kādu dienu kad Lielvārdes kungs ar savu dēlu, runādami par dievībām, staigāja laukā, viņiem uzbruka lācis. Jauneklis lāci nokāva un Lielvārdes kungs, redzēdams tādu spēku, izstāstīja viņam viņa likteni - Vaidelots bērnībā bija atradis Lāčplēsi pie lācenes zīžot tās pienu. Tā nu vīrs atnesis Lāčplēsi pie Lielvārdes kunga tā audzināšanā, un pats aizbraucis.
Kungs sūtīja Lāčplēsi uz slaveno Burtnieku pili gudrības mācīties.
Ceļodams, Lāčplēsis piestāja pie Aizkraukles pils un lūdza naktsmājas Aizkrauklim un viņa meitai Spīdalai. Viņi, protams, Lāčplēsim izpalīdzēja.
Atpūšoties pie Lielvārda, viņš pamanīja Spīdalu naktīs kaut kur uz bluķa aizlidojam, tāpēc kādu nakti viņš nolēma ierāpties bluķī un Spīdalu izspiegot. Spīdala aizlidoja uz velna bedri, kur tas uzzināja, ka Spīdala ir ragana. Raganas zināja, ka Lāčplēsis tās izspiego, tāpēc raganas lika Spīdalai savu bluķi iemest atvarā.…