Konflikti
Pārsvarā konflikti šajā novelē ir starp Franku Aršaliku un grāfieni Frančesku, kura ne tikai salauž dārznieka sirdi, bet tīši vēl samin to. Vislielākais konflikts redzams brīdī, kad grāfiene viņu tīši sāpina, izsmejot viņa rozes un saminot dažas no tām. Ar to viņai nepietiek, jo vēl viņa savu balto nūjiņu iemet dobē un pavēl dārzniekam atnest to viņai. Noveles noslēgumā redzams Franka Aršalika iekšējais konflikts, kurā viņš izposta to, ko ir radījis un pilnveidojis visu savu mūžu – savas rozes:
„Viņš ir pie rožu rindas sola priekšā. Viena pati zaļa lapa te lai nepaliek. Lai rītu nāk grāfiene Frančeska un skatās... Viņš izrauj nazi un klūp ar to. Viņa rokas asiņo kā slepkavam. Vai tās ir viņa vai rožu asinis? Vai viņš ir slepkava vai pašslepkava? ... Vai tas nav viens un tas pats?”
…