59. Gāzu transports ar asinīm. Hemoglobīna spēja saistīt skābekli. Oksihemoglobīns. Methemoglobīns. Ogļskābās gāzes transports ar asinīm.
Skābeklis asinīs galvenokārt ir ķīmiski saistītā veidā. Asiņu spēju saistīt skābekli nodrošina hemoglobīns. Līdz ar to Hb daudzums asinīs nosaka skābekļa ietilpību asinīs.
Gaisa skābeklis difundē plazmā, no plazmas nonāk eritrocītos, kur ķīmiski saistās ar hemoglobīnu. Izveidojas oksihemoglobīns. Šo procesu sauc par oksigenāciju. Oksihemoglobīna daudzums ir atkarīgs no skābekļa parciālā spiediena: jo tas ir augstāks, jo vairāk asinīs ir oksihemoglobīns. Hemoglobīns var enerģiski savienoties ar skābekli par tad, ja tam ir niecīgs parciālais spiediens. Turpinot pieaugt skābekļa parciālajam spiedienam, oksihemoglobīna daudzums palielinās, bet ne vairs tik strauji: jo augstāks kļūst skābekļa parciālais spiediens, jo lēnāk pieaug oksiHb daudzums.
Asinīm plūstot pa lielā asinsrites loka kapilāriem, skābeklis atdalās no hemoglobīna – oksiHb disociācija – un pāriet audos. OksiHb disociācija ir atkarīga galvenokārt no skābekļa spieguma asinīs, bet to stipri ietekmē arī asinīs izšķīdušās ogļskābās gāzes spriegums: jo augstāks ir ogļskābās gāzes spriegums asinīs, jo intensīvāka ir oksiHb disociācija. Var teikt, ka ogļskābā gāze, nonākot asinīs, izspiež skābekli no savienojuma ar Hb. OksiHb disociāciju un skābekļa atdošanu audiem vecina arī asins temperatūras, pCO2 paaugstināšanas un reakcijas novirze uz skābo (pH) pusi (tāda reakcijas novirze veidojas muskuļos, kur darba laikā veidojas pienskābe, kura pāriet asinīs. Tātad skābeklis pāriet uz audiem, bet tas ir pilnīgi saprotams, jo muskuļiem ir nepieciešams liels daudzums skābekļa darba laikā).
Ogļskābā gāze ar asinīm tiek pārnesta ogļskābes sāļu (hidrogēnkarbonātu) sastāvā, kā arī savienojumā ar Hb. Ogļskābās gāzes savienojumu ar Hb sauc par karbohemoglobīnu. Lielākā daļa CO2, nokļūstot eritrocītos, karbanhidrāzes jonu klātbūtnē ar ūdeni veido ogļūdeņražskābi, kas disociē par H+ un HCO3- jonu. HCO3- jons difundē koncentrācijas gradienta ietekmē no eritrocīta uz asins plazmu apmaiņā pret Cl- jonu. Plazmā HCO3- saistās ar Na+ jonu, papildinot asiņu bufersistēmu. Eritrocītos Cl- saistās ar K+ joniem. H+ joni saistās ar hemoglobīnu. Atdodot skābekli, Hb veido vāju skābi, kas daudz labāk piesaista disociētos ar H+ jonus.
Aktīvai Hb funkcionēšanai ir nepieciešams ferments NAD H2, kas pasargā Hb pārvēršanos metHb.
1 grams hemoglobīna var pārnest 1,36 ml skābekļa.
60. Asins sarecēšana: norišu secība. Antikoagulanti.
Asinsrecei ir liela bioloģiskā nozīme, jo tā aptur asiņošanu un pasargā organismu no lieliem asiņu zudumiem. Asiņošanas apstāšanos jeb apturēšanu sauc par hemostāzi. Izšķir divus hemostāzes mehānismus – asinsvadu trombocitāro hemostāzi un koagulācijas hemostāzi.
…
