1.Anat.-zinātne,kas pēta ķerm.formu un uzb. Saistībā ar f-ju.,kā arīķerm.attīstības likumsakarības.
Fiz-a-ir zin.,kas pēta šūnu,audu, orgānu un org-a f-as kopumā un to regulāciju meh-u.Mērķis-uzzināt vispār-as dz. Likumus.
2.str.org.līmeņi.
Org-a sist-as:elpoš.,gremos.,asinsrit., endokrīnā, izvadsis.,imūnā,skel. muskuļsist.,nervu, reprodukt.,āda.
Epitēlujaudi-cits citai cieši pieguļ. Šūnuslānīši, kas sedz ķermeņus no ārpuses.Labi reģen-as.
Visu ep-u pamatā ir bazālā membr., zem tās atrodas saistaudi.Ep-os ir daudz nervgalu, bet nav asisnsvadu.Barojas no saistaudiem difūzijas ceļā, caur membr. Iedalās:vien- un daudzkārtu ep-os.
V:visas šūnas atrodas vienā slānīvirs bazālās membr.Pēc šūnu formas:plakanās (vēdera plēve),kub.(nierē),cilindr.(zarnās).
Elp.ceļu ep-iem ir skropstiņas, kas attīra ieelp.gaisu.
D:daudzkārtu plakanais pārragotais ep-ijs, kas veido ādas epidermu.
Ep-i,kuru šūnas spēj sintezēt sekrētu sauc par dzidzerep-ju, jeb sekretisko ep-ju, tas veido dziedzerus.
Dz-ijs:Ar izvadkanāliem:ārējās sekr.dz-i.,siekalas,asaras.Bez izv-iem:vairogdziedz-i,iekš.sekr.dz-i.
F-as:aizsarg.,barošana(nutritīvā), izdalīšanas.
Saistaudi-org-ā visvairāk izplatītie audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā. Veido šūnas un šūnstarpu viela.Pastāv:irdenie(taukaudi, gļotādu s-i);f-as – balsta,barošanas, blīvie(nenoformētie-škiedras iet dažādos virz.-ādas dziļākie slāņi.Ja slāņi par-li-musk.cipslas)
S-u galv.f-as:meh-ā, (saistīšana), nutritīvā,aizsarg-a,formu veid-a, plastiskā.
3. Pamatjēdzieni:F-a-šūnas, org-ma vai sistēmas spec.darbība, likumsakarība. Process – parādību kopuma vai norišu secīga nomaiņa.Mehanisms-procesa vai f-as regulācijas veids.Regulācija- f-as min. novirze vai izmaiņa, lai nodrošinātu orgānu un sis-mu darbību.Reakcija-pati izmaiņa orgāna darb-ā,kā atbilde uz info.signālu jeb kairinātāju.Inf.signāls jeb k-s var būt jebkuraizmaiņa ārējā, vai…
