Analīze Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017.gada 29.jūnija spriedumu lietā Nr. 2016-23-03

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.–32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 591 „Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” 12.1.1. un 60. punktu par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.
Autore piekrīt Satversmes tiesas spriedumam, pamatojoties uz to, ka Ministru kabinets ir pārsniedzis sev piešķirtās pilnvaras varas dalīšanas atzarā jeb realizējis ultra vires principu. Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, ir ierobežojis pašvaldībai piešķirto autonomo funkciju realizēšanu. Pašvaldībai ir liegta pilntiesīga autonomās funkcijas- izglītības nodrošināšana izpilde, jo tās iespējas tiek apspiestas. Tiek ierobežotas cilvēktiesības, radīta neatbilstība Satversmes 1., 112. pantam. Ministru kabineta izdotais akts, apdraud tiesiskuma un virsvaldības principu. Ņemot vērā to, ka demokrātiskā sabiedrībā, valsts vara tiek sadalīta trīs atzaros- likumdošana, izpildvara un tiesu vara, tām būtu jāveido līdzsvars, mērenība un savstarpēja kontrole. Ministru kabinets izmanto absolūto, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā. Izdodot šādas normas, Ministru kabinets izjauc varas līdzsvaru un rada pretrunas Satversmei. Pašvaldību tiesību realizēšana tiek ierobežota, tiek ierobežotas cilvēktiesības un rodas atkāpe no Satversmes 1.panta. Apstrīdētās normas viennozīmīgi ir atceļamas.
…