Latvijā sociālās atstumtības pētījumi uzsākti deviņdesmito gadu beigās, un tie ir balstīti gan uz iedzīvotāju aptaujām, gan izmantojot kvalitatīvās metodes, gan ekspertu intervijas un fokusgrupu diskusijas. Lielākajā daļā veikto pētījumu bijuši iesaistīti LU Filozofijas un Socioloģijas (FSI) institūta darbinieki vai tos veicis FSI pēc Labklājības ministrijas, ANO AP un Pasaules Bankas pasūtījumiem. Zināmā mērā sociālās atstumtības pētniecības aizsākums bija Centrālās Statistikas pārvaldes veiktais salīdzinošais pētījums par Baltijas valstu iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Šo pētījumu rezultātu analīzē un publikāciju sagatavošanā piedalījās arī LU FSI pētnieces (R.Rungule, I.Trapenciere) (Vaskis, E., Dzīves apstākļi Latvijā 1999.gadā, LU FSI veica tādus pētījumus kā „Nabadzības sociālais izvērtējums Latvijā” (1998.-2000.); „Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība trūcīgajām ģimenēm” 2001.gads; „Trūcīgo ģimeņu ar bērniem sociālās atstumtības risks” 2002.gads. Nabadzība un sociālās atstumtības risks Eiropas Komisijā radīja trauksmi, jo Eiropas Savienības valstīs 3 no 10 bērniem dzīvo ģimenēs, kur ienākumi ir mazāki par 60% no vidējiem ienākumiem, bet vairākās ES valstīs 15% dzīvo nabadzībā, kas apdraud viņu veselību un attīstību. ES uzsvēra, ka ģimenes ar pirmsskolas vecuma bērniem ir pakļautas lielam sociālās atstumtības riskam. 2003. gadā LU FSI uzvarēja konkursā par Eiropas Komisijas un LM pētījuma „Sociālā atstumtība bezdarba riska apdraudētajām grupām” veikšanu. Tika izpētītas Eiropas Komisijas definētās sociālās atstumtības un bezdarba riska grupas. Pamatojoties uz pētījuma datu analīzi, tika izstrādāti ieteikumi atstumtības mazināšanai bezdarba riska grupām, kas tika iekļauti Kopējā Iekļaušanas Memorandā (2003.) un Nacionālajā Rīcības Plānā Nabadzības un Sociālās Atstumtības samazināšanai Latvijā (2004.).
LU FSI pētnieces piedalījušās starptautiskās konferencēs (piemēram, ANO Pasaules konferencē par nabadzību 2000.gadā Bergenā, Lietuvas ZA konferencē par Sociālo atstumtību 2003.gadā, Starptautiskās Sociologu Asociācijas (ISA) konferencē, Eiropas Sociologu Asociācijas konferencē 2004.gadā) un saņēmušas augstu starptautisku novērtējumu saviem pētījumiem par nabadzību un sociālo atstumtību.
Bez nosauktajiem pētījumiem nozīmīgs pētījums nabadzības jomā ir Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktais pētījums “Nabadzības feminizācija”, kurā analizēti sieviešu nabadzības aspekti.
Baltijas datu nams sadarbībā ar LR Labklājības Ministriju un Pasaules Banku (pasūtītājs, finansētājs) ir veicis pētījumu ”Nabadzības feminizācija”: riska faktoru maiņa Latvijā no 1991.gada – 1999.gadam. Pētījums tika īstenots no 1999.gada jūlija līdz 2000.gada februārim. Tā mērķis bija sekmēt efektīvāku sociālās politikas izveidi dzimuma nevienlīdzības mazināšanai valstī, sniedzot skaidrojumu par nabadzības feminizācijas veicinošajiem faktoriem, to dinamiku laikā no 1991. – 1999.gadam.
Darba grupas vadītāja asoc.prof. Brigita Zepa, projekta vadītāja Mag.soc. Liene Jeruma, projektā līdzdarbojās Bac.soc. Ilva Pudule.
Pētījums sastāv no trim daļām: 1) ekonomisko rādītāju analīzes; 2) iedzīvotāju aptauju (Baltijas datu nams veicis no 1993.-1999.gadam) sekundārās analīzes un sociālās politikas analīzes.…
