Aminoskābes veido dzīvo organismu biopolimērus olbaltumvielas jeb proteīnus. Dabā -sastopamas ~200 aminoskābes, proteīnos- 20 dažādas -aminoskābes.
kur R ir sānvirkne.
Aminoskābēs ir divu veidu funkcionālās grupas: aminogrupa un karboksilgrupa.
Aminoskābju izoelektriskais punkts
Tādu šķīduma pH vērtību, kurā aminoskābe ir iekšmolekulāra neitrāla sāls veidā un elektriskajā laukā nepārvietojas, sauc par attiecīgās aminoskābes izoelektrisko punktu pI.
Šajā punktā aminoskābei ir vismazākā elektrovadītspēja.
Aminoskābes izoelektrisko punktu var noteikt 1)eksperimentāli, titrējot aminoskābes šķīdumu, 2)pI var izrēķināt no aminoskābju jonizācijas konstantēm.
Aminoskābju sānvirknes (R) uzbūve ir dažāda. Izoelektriskā punkta pI vērtības aminoskābēm ir atšķirīgas.
Šo īpašību izmanto aminoskābju maisījumu sadalīšanā ar elektroforēzes metodi.
AMINOSKĀBJU FIZIKĀLĀS UN ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS
bezkrāsainas kristāliskas vielas
samērā augsta kušanas temperatūra. Kūstot tās sadalās.
samērā labi šķīst ūdenī, daļēji – polāros šķīdinātājos, praktiski nešķīst nepolāros šķīdinātājos.
AMINOSKĀBJU IEGŪŠANAS METODES
.
1) Proteīnu hidrolīze -notiek skābju, sārmu vai fermentu klātbūtnē. Rezultātā iegūst - aminoskābju maisījumu, no kura var izdalīt L- aminoskābes tīrā veidā.
2) Sintēzes metodes.
- halogēnkarbonskābju reakciju ar amonjaku. Izmanto laboratorijā. Veidojas aminoskābes amonija sāls. Šķīdumu paskābinot, iegūst aminoskābi. iegūst optiski neaktīvu racemisko maisījumu
Štrekera sintēze. Izmanto aldehīdu reakciju ar cianīdiem amonjaka klātbūtnē. Reakcijā rodas -aminoskābes nitrils, kuru hidrolizējot skābā vidē veidojas aminoskābe. …
