Kāpēc 18.gs. izveidojoties ASV, tā tika dēvēta par valsts politiskās pārvaldes paraugu ?
1789. gadā, beidzoties Neatkarības karam, visas kādreizējās kolonijas, kas agrāk uzskatīja sevi par mazām, neatkarīgām valstiņām, tagad sevi sāka saukt par štatiem un pavalstīm, lai tas notiktu, pirms Neatkarības kara baigām tika pieņemts likums par konfederāciju. Lai izveidotu funkcionējošu valsti bija nepieciešams izstrādāt šīs jaunās valsts pamatdokumentu – Konstitūciju (1789.gads). Konstitūcija tika pieņemta Filadelfijas, sasauktajā Konstitucionālajā kongresā, taču jaunās valsts iedzīvotāji bija ļoti skeptiski noskaņoti par spēcīgas, centralizētas valsts izveidi, jo tikko bija izcīnīta neatkarība no šāda tipa valsts. Tādēļ nācās īstenot varas dalīšanas principu un federālās valdības vara tika sadalīta trīs vienlīdzīgās varas daļās:
• Likumdošanas vara, respektīvi - Kongress.
• Izpildvara, respektīvi - prezidents.
• Tiesu vara, respektīvi – federālā tiesu sistēma ar Augstāko tiesu tās priekšgalā
Šīs varas cita citu pārraudzīja un līdzsvaroja, līdz ar to ierobežojot centrālas varas, jeb federālas valdības, funkcijas līdz minimumam. Arī Tiesību bilam bija liela nozīme jaunās politiskās pārvaldes darbībā, jo ar tā palīdzību jaunās valsts dibinātāji cerēja definēt un nostabilizēt federālās valdības, štatu valdības un pilsoņu savstarpējās attiecības. Tiesību bils ir desmit jauninājumi un labojumi 1789. gadā pieņemtajai Konstitūcijai, kas paredzēja Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotājiem piešķirt īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nekādā gadījumā nedrīkstēja pārkāpt – reliģisko brīvību, preses brīvību un vārda brīvību un citus. Šāda veida politiskā pārvalde bija absolūts jaunums pasaulē un nekur citur vēl neeksistēja. Gandrīz vienā laikā ar Konstitūcijas pieņemšanu ASV, Francijā norisinās Lielā Franču revolūcija. Jau pirms tam Francijas sabiedrībā bija izveidojušās visas absolūtisma valstij raksturīgās pretrunas. Dažas no tām bija vērojamas arī citās Eiropas zemēs – Prūsijā, Krievijā, Austrijā, kurās absolūtisms vēl bija spēcīgs. Tomēr šajās valstīs apgaismības ideju ietekmē īstenotā apgaismotā absolūtisma politika bija mazinājusi pretrunu asumu. Kaut gan apgaismība bija LFR ideoloģija, tā Francijā nekļuva par pamudinājumu pozitīvām pārmaiņām.
Imperiālisma būtība; tās izpausmes visos aspektos?
Jēdziens imperiālisms apzīmē industriālo lielvalstu politiku, kas bija mērķtiecīgi vērsta uz aizrobežu valdījumu paplašināšanu, uz koloniālo un saimniecisko ekspansiju.
Imperiālisma rašanās vēsturiskie priekšnoteikumi:
Agrīno koloniālo un tirdzniecības valstu jau kopš 16.gs radītie materiālie resursi un vēsturiski politiskās tradīcijas
19.gs. industrializācija Eiropā un ASV
Nacionālo valstu izveidošanās Eiropā 19.gs. otrajā pusē
19.gs. vidū un otrajā pusē veiktie jaunie ģeogrāfiskie atklājumi Āzijā un Āfrikā
Galvenās imperiālisma sociālekonomiskās iezīmes:
Iekšzemes uzkrātā, uz vietas grūti izmantojamā kapitāla novirzīšana uz zemēm, kur iespējams gūt lielāku peļņu
Jaunu izejvielu avotu apgūšana
Stabilas pozīcijas pasaules tirgū, vismaz dominējoša ietekme kādā šī tirgus daļā
Jaunu tirgu ieguve, lai ar peļņu realizētu saražotās produkcijas pārpalikumus
Centieni vājināt sociālos un ekonomiskos konfliktus savā zemē, radot citur jaunas ražošanas jaudas un noieta iespējas
Imperiālismam izteikti raksturīgās politiskās iezīmes:
Nacionālisma uzkurinātā lielo un „civilizēto” tautu pārākuma apziņa pār mazākajām un „primitīvākajām” tautām
Tieksme pēc varas un hegemonijas iespējami lielākā pasaules telpā aiz savas valsts nacionālajām robežām
Vēl nesadalītas pasaules telpas sadalīšana un jau sadalītās pārdalīšana
Ekspansijas tieksmes, izmantojot militāru spēku, militāras bāzes, kā arī militārisma slavināšanu un bruņošanās sacensību
Stabila koloniālā kundzība savā koloniālajā impērijā
Mūsdienās imperiālistiskā ekspansija tiek izmantota, lai pasargātu savas valsts iedzīvotājus no saimnieciskām grūtībām, lai novērstu strādnieku uzmanību no sociālām problēmām un mazinātu neapmierinātību ar valsts iekšējās dzīves apstākļiem.
…
