Elementa atrašanās dabā un tā iegūšana
ALVA. Pēc ķīmisko elementu izplatības zemes garozā alva ieņem 46. vietu. Cilvēki alvu pazīst jau 6000 gadu. Alva dabā nav sastopama brīvā veidā, bet ir sastopama savienojumos oksīdu rūdā. Alvas rūdas atradnes ir Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, Ķīnā, Nigērijā un Zairā, kā arī koncentrētas Klusā okeāna rietumu daļai pieguļošajā teritorijā, arī Kazahijā un Bolīvijā.
Zemes garozā alvas masas daļa ir 0,04%. Svarīgākie alvu saturošie minerāli ir kasiterīts jeb alvas akmens SnO2 un stannīti jeb alvas kolčedāns Cu2FeSnS4. Alvu iegūst no rūdām, kas pēc bagātināšanas un ķīmiskas apstrādes satur ≈30 ... 70 % SnO2 (masas daļās). Alvas oksīdu reducē ar CO. No alvas akmens alvu iegūst, reducējot SnO2 ar ogli (koksu).
SVINS. Brīvā veidā svins dabā ir sastopams ļoti reti. Svins pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā ieņem 35. vietu. Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdās, no kurām svarīgākā ir svina spīde (galenīts) PbS. Svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie maz izplatītiem elementiem. Lielu daļu svina iegūst no sulfīdu rūdas, ir sastopamas arī karbonātu un sulfātu rūdas (svina sulfāts ir maz šķīstošs). Lielu daļu svina iegūst arī, pārstrādājot nolietotus svina izstrādājumus.
Svinu iegūst no svina spīdes, to vispirms apdedzinot:
…
