Alumīnijs – Al. - periodiskās sistēmas 3grupas ķīmiskais elements. Atomnumurs 13, ātommasa-26,98. Pēc izplatības Zemes garozā (8,8masas%). Alumīnijs ir 3.vietā pēc skābekļa un silīcija brīvā veidā dabā nav sastopams, galvenie alumīnijs saturošie minerāli un ieži ir laukšpati, kaolīns, boksīts. Alumīnijs l - sudrabbalts metāls kušanas temperatūra - 660 grādi, viršanas temperatūra – 2327grādi, blīvums – 2698kgkubikmetru (20grādos pēc C.) Labi vada siltumu, elektrību, ir plastisks, viegli mehāniski apstrādājams, ķīmiski aktīvs, sevišķi labi reaģē ar O2 – parastos apstākļos pārklājas ar oksīda kārtiņu (0,00001 mm biezu), kas to padara samērā izturīgu pret koroziju parastajā temperatūrā reaģē ar Cl2, Br2, bet paaugstinātā temperatūrā reaģē ar S,C,N2, u.c. elementiem. Ar H2 tieši nereaģē. Alumīnijs ir atmosfērisks elements, šķīst HCl un sārmu šķīdumos. Savienojumos oksidācijas pakāpe +3. Rūpnieciski alumīnijs ražo elektrolizējot izkausētā kriolītā( 950 grādu temperatūrā pēc C.) Na3AlF6 izšķīdinātu alumīnija oksīdu Al2O3, kas iegūts no alumīnija rūdām. Elektrolīzi veic ugunsdrošu ķieģeļu izklātā un ogles platēm izoderētā krāsnī (vannā).
…
