Alumīnijs un tā ieguve

Alumīnijs - Al - periodiskās sistēmas 3grupas ķīmiskais elements. Atoma numurs 13, ātoma masa - 26,98. Pēc izplatības Zemes garozs (8,8masas%). Al ir 3.vietā pēc skābekļa un silīcija. Brivā veidā dabā nav sastopams, galvenie Al saturošie minerāli un ieži ir laukšpati,kaolīns, boksīts. Al – sudraba balts metāls kušanas temperatūra - 660 grādi, viršanas temperatūra – 2327grādi, blīvums – 2698kgkubikmetru (20grādos pēc C.) Labi vada siltumu, elektrību, ir plastisks, viegli mehāniski apstrādājams, ķīmiski aktīvs, sevišķi labi reaģē ar O2 – parastos apstākļos pārklājas ar oksīda kārtiņu (0,00001 mm biezu), kas to padara samērā izturīgu pret koroziju parastajā temperatūrā reaģē ar Cl2, Br2, bet paaugstinātā temperatūrā reaģē ar S,C,N2, u.c. elementiem. Ar H2 tieši nereaģē. Al ir atmosfērisks elements, šķīst HCl un sārmu šķīdumos. Savienojumos oksidācijas pakāpe +3. Rūpnieciski Al ražo elektrolizējot izkausētā kriolītā( 950 grādu temperatūrā pēc C.) Na3AlF6 izšķīdinātu Al oksīdu Al2O3, kas iegūts no Al rūdām. Elektrolīzi veic ugunsdrošu ķieģeļu izklātā un ogles platēm izoderētā krāsnī (vannā). …