Alternatīvo skolu raksturojums

Izvēlējos šo tematu, jo mani ieinteresēja tieši netradicionālo skolu pieeja un attieksme pret skolēniem. Pati skolā vēl nestrādāju, tādēļ mans vērtējums varētu būt neprofesionāls, jo pedagoģisko procesu praktiski esmu iepazinusi tikai saistībā ar saviem bērniem un teorētiski - tagad mācoties augstskolā. Iepazīstoties ar dažādu alternatīvo skolu modeļiem, tuvākai iztirzāšanai izraudzījos itāļu ārstes un pedagoģes Marijas Montesori “ brīvās audzināšanas “ skolas un Valdorfskolas darbības principus. Šajās skolās valda labvēlīgs mikroklimats, radošs gars un mācību procesa diferenciācija izglītības sistēmas pārvaldē. To sauc par humāno pedagoģiju, un tā prasa jaunu pedagoģisko domāšanas veidu. Tās pamatā ir bērna personība ar savām interesēm, spējām, vajadzībām un saprātīga skolotāju pedagoģiskā vadība. Humānās skolas uzdevums ir: sekmēt radošas personības veidošanos, sekmēt skolēnos atbildības veidošanos par savā apkārtnē un arī citur notiekošo, par savu rīcību.
Vienas no visplašāk pazīstamajām alternatīvajām skolām ir valdorfskolas. Tās tika veidotas, balstoties uz Rūdolfa Šteinera pedagoģijas principiem, kuru pamatā ir antropozofija ( antropozofija – reliģijas filozofijas sistēma, kuras uzdevums ir dot cilvēkam attīstīties kā vienam veselumam, un tā uzsver, cik svarīgi ir atmodināt latento garīgo uztveri, vingrinot prātu, pacelties pāri materiālajām lietām. Antropozofi uzskata, ka viena no garīgās attīstības atslēgām ir spēja uztvert mākslu un ka mūzikai un krāsām piemīt ārstnieciskas īpašības.)…